Man šajā nedēļā sanācis, ka katru nedēļas dienu no pirmdienas līdz vakardienas bija sarunāts ar kādu pēc darba tusēt: pirmdien ar radiem vasarnīcā, aizvakar ar tiem pašiem radiem vakarā uz Jūrmalu, vakar ar māsīcu pa centru, un katru vakaru viss tas prieks beidzies ap 23.00, šodien vienīgais ko es gribu, tas ir mierīgs vakars pie TV, negribu vairs nekur skriet un braukt.. Agrāk man patika tusēt katru dienu, tad izveidojies tāds mierīgāks periods, ka ārpus mājas sanācis tusēt labi ja vienu - divus vakarus pa darba nedēļu, neskaitot, protams, brīvdienas... un tas man , šķiet pietiek. Kad bija visādi kursi, kuri bija jāapmeklē 3 reizes nedēļā arī nereāli noguru... bet otro darbu, kur nostrādāju katru vakaru no 18.00 līdz 22.00 veselu pusgadu vispār nevēlos atcerēties (bet tas jau bija pāris gadus atpakaļ). Vēl man vismaz vienreiz nedēļā ir jābūt centrā vakarā obligāti un šo pienākumu nevaru atmest.
Tagad ir doma iet mācīties, protam, studijas būtu nepilna laika/ vakara nodaļā. Man bail, ka nepavilkšu. Ja vēl kaut kādas darīšanas, pilnīgi bail, ka pametīšu studijas, vai pārstāšu vispār ar cilvēkiem kontaktēties – būs tik studijas, mājas, darbs. Bet ,varbūt, pieradīšu un piemērošos.
Kā ir ar jums, kāds Jums ir dzīves ritms: darbs, studijas, izklaide darba dienās, un vai kaut kas mainījies ar vecumu, vai nācis klāt nogurums, vai tieši otrādi, jaunie izaicinājumi nāk tikai pa labu un dienas – aktīvākas un piepildītākas?? Interesē īpaši, ja Jums vairs nav 20, kad visur parasti paspēj tik un tā un šķiet ka aktivitāšu vienmēr pa maz . Gribās pasmelties idejas un paanalizēt, kas vainas man, salīdzināt un izvērtējot, man tas, parasti, sanāk labāk. Vai es viena palieku par vecu kargu savos 28 ?
2130
