Filma "Antikrists"

Es esmu liela kino mīļotāja, taču konkrēti "Antikristu" ieslēdzu un izslēdzu pēc 15 minūtēm. Man Larss fon Trīrs riebjas kā personība - esmu lasījusi intervijas, skatījos viņa īsfilmas un lai arī viņa šķietamo ģenialitāti noliegt negrasos, tomēr mani viņš atgrūž. Viņa kino valoda kā tāda nav man tuva un patīkama it nemaz.
Par filmu kā tādu - cik zinu (brīnišķīgi izklausās, ja ņem vērā to, ka gandrīz vai neskatījos, bet tomēr), tur netrūkst ne pretīgu skatu, ne arī emocionāli pretīgu sajūtas uzdzenēju. Protams, tā nav parasta šausmu filma Zāģa stilā, bet tomēr.

neiesaku
nejau tāpēc ka pārāk pretīga
bet viņu tiešām nožēloju ka skatījos, jo viņa ne tikai skatu pēc bija pretīga, bet arī psiholoģiski pretīga.
Es arī domāju, ko visi tur šausminās, bet garīgais bija sabojāts uz veselu dienu

Autorkino vienmēr ir piesātināts ar režisoru, tādēļ nedomāju, ka vienīgā problēma sižetā. Ir tāds somu režisors Aku Louhimies, kuram gandrīz visas filmas ir ārkārtīgi drūmas un reizēm pat ar atklātu tekstu par to, ka dzīve ir bezjēdzīga un pretīga, taču viņa filmas es varu skatīties, pat ar visu to, ka man parasti nepatīk sociālas drāmas un it kā mani vairāk vajadzētu interesēt Larsa fon Trīra filmas, par cik tajās tomēr realitātes ir mazāk. Pie tam jāņem vērā, ka Trīram filmas filmēšanas laikā bija smaga depresija, tādēļ nebrīnos par garastāvokļa sabojāšanas faktu. Nevajag skatīties, ja nav vēlmes pēc tādas pēcgaršas.

Gan fiziski, gan emocionāli pretīga. Skati, man personīgi pretīgāki kā zāģī un īsti arī neuztvēru to tik ļoti dziļo, ģeniālo domu. Ja par tiem skatiem, piem. kā sievietei nogriež klitoru ar šķērēm, utt.

par kuru filmu tiek runāts? es zinu, ka esmu redzējusi kaut kādu, bet vecajā versijā, teikšu tā, ka tā filma atstāja uz mani spēcīgu iespaidu, ja nemaldos to filmu noskatījos kādos 15 gados. noteikti nevēlētos vēl kādu reizi tādu filmu noskatīties. un filmā atstāja emocionāli pretīgu sajūtu, skati paši par sevi nebija tik pretīgi

Jā, par to Trīra depresiju lasīju.. Vispār, tagad tik par šādu režisoru uzzināju, jo reāli viņa filmas nebija "nonākušas" līdz manām ausīm. Bet, tieši tas, ka viss ir tādiem faktiem tīts (pretīga, emocionāli šausmīga u.tml), gribējās pašai to izjust, vai viņa ir tik "skatāma", kā visi saka. Kā jau mēdz teikt, gribās to, ko, iespējams, nemaz nevajag. Un, tapēc jāpārliecinās, ka to tiešām nevajag! :-)

Esmuarmieru - nomācošs/ slikts garastāvoklis mani nesatrauc, esmu kritusi uz filmām, par kurām savā ziņā var pārdzīvot vai just naidu.
Taču, paldies, par viedokli! :-)

Vienrz - Paldies, arī par tavu viedokli, un arī par to režisoru, kas tagad būs viens no jaunatklājumiem, kura filmas gribētu kādreiz apskatīties. :-)

Saulesbrille - tieši pēc izlasīšanas, ka viņa sev nogriež dzimumorgānus, iedomājos, izveidot šo diskusiju. Tātad tik traki, tam skatam līdzīgi vēl filmā arī parādās daudz, ja? :-/

Murrr - es runāju, par to, kura bija pirms neilga, labi neteiksim, neilga,taču tomēr, salīdzinoši nesen nonākusi uz kinoekrāniem. 2009.gads. ;-)

Starp citu, Trīram šobrīd tapusi jauna filma, saucās "Melanholija". Kannās jau rādija, Dānijā arī jau maijā, kā ir ar pārējo pasaules daļu īsti nezinu, jo internetā atrodama nav un Latvijā arī nav rādīta. Spriežot pēc treilera tā ir pirmā viņa filma, kuru gribētu patiešām ļoti noskatīties - ieinteresēja sižets un kopējā atmosfēra, tādēļ iespējams, ka pēc šīs filmas mans viedoklis pat mainīsies, vismaz parasti, ja treileris patīk, tad patīk arī filma. :-)

Tikko atradu informāciju, ka lielākajā daļā Eiropas filma būs redzama šovasar (šur tur jūnijā, citur jūlijā un vēl kaut kur arī augustā), savukārt ASV tikai novembrī. Tad jau Latvijā vēl vēlāk. :-D

Vienr - noskatījos treileri "Melanholijai", godīgi sakot, ieinteresēja. Taču arī šī izskatās savā ziņā šīzī. Kaut gan man patīk tāda tipa filmas. Un jā, šim režisoram jau kā diagnozi pasludinu "mazliet dīvains" :-D

Ir, ir viņš dīvains, to jau nu noliegt nevar. Taču ļoti daudziem patīk un uzskata viņu par ģēniju. Tas ir ļoti subjektīvi un gaumes jautājums. Es viņu nespēju uztvert kā sev tuvu, taču varbūt tiešām Melanholija mainīs manu viedokli, redzēsim. :)
Esi skatījusies Deivida Linča filmas? Viņš ir ļoti šizīgs, droši vien jocīgākas filmas grūti iedomāties, taču bez pretīguma un šausmu filmu piedevas.

Nu jā, arī es piekrītu tam, ka tas tāds subjektīvais no katra puses, taču tā kā neesmu redzējusi nevienu viņa filmu, noteikti noskatīšos, lai ir ieskats cik gan prāts vai neprāts viņam tālu nesas. It kā lejuplādēju to "Antikristu", tad jau redzēs vai nostāvēs datorā vai skatīšos. :-D
Nē, neesmu, arī par tādu pirmo reizi dzirdu. :-D Taču, tagad skatoties, kas viņam par filmām, varu sacīt, ka nesen gribēju skatīties 'Mullholand drive', tik nezinu cik tā ir skatāma. Reāli, agrāk tiem režisoriem nepievērsu tik daudz uzmanību, bet tagad ļoti iepatikušās tās "dīvainīgās" filmas, un tapēc cenšos, pēc iespējas jaunas atklāt, un redz, ka tu manu uzdevumu atvieglo! :-) Varbūt esi redzējusi un vari dot kādu atsauksmi par D.Aronofskija "The Fountain" :-P

Vispār Deividu Linču es arī nevarētu nosaukt par savu režisoru, esmu redzējusi The Elephant Man, Mulholland Drive, Blue Velvet un Inland Empire. Visas bija skatāmas, noteikti iesaku pamēģināt, jo ja iepatiksies viena, tad droši var skatīties pārējās. Viņš ir savdabīgs, no normālā kino tur nav pilnīgi nekā, bet reizēm kaut ko tādu gribās un vajag.
Nē, The Fountain neesmu redzējusi, vispār mana pirmā un vienīgā iepazīšanās ar šo režisoru bija caur Black Swan. Noskatoties treileri gan nekāds viedoklis neradās, bet nu - tā kā Melnais Gulbis mani ieinteresēja kaut vai ar to, ka var just, ka režisoram ir savs stils, varbūt būs jānoskatās. :-)
Prieks, ja varu palīdzēt, kino ir mans lauciņš un varu runāt par to stundām ilgi. :-D Vienīgi, mani žanri ir mazliet citi, šizīgo un dīvaino kino reizēm paskatos, tomēr nav tas primārais. :-)

Jā, Linča darbus noteikti "izmēģināšu". :-) :-)
Iesaku tev Aronofskiju, jo principa viņam filma tiešām vadās pēc `viena stila`. Starpcitu, tad jau sanāk, ka neesi redzējusi arī `Requiem fo a dream`, vai kļūdos? Ja tā, tad to noteikti jānoskatās, lai gan, pēc viņas paliek ilgu pārdomu un emocionālas līdzjūtības pēcgarša..
Nu jā, man jau arī ir tā, ka uznāk tāds laiks, kad, vienkārši, vēlos tās šizo palūrēt :-D Taču, neteiktu, ka man būtu kāds mīļākais žanrs, principā skatos visu, un uzticos arī cilvēku viedokļiem un atsauksmēm, kā redzi :-D

Oj nē, nē, nezinu kā es varēju tādas muļķības sarunāt - esmu gan redzējusi Requiem for a Dream, aizmirsu, ka tas ir tas pats režisors! (s) Bet tas man atkal liek visu pārdomāt, jo tā kā biju aizmirsusi šo faktu, tad arī neņēmu vērā to, ka man taču nemaz nepatika tā filma. Vismaz pirms tiem daudzajiem gadiem, kad skatījos. Manuprāt, Black Swan nemaz nelīdzinās Requiem for a Dream, kurā man nepatika atmosfēra un pēcgarša, lai arī jāsaka, ka tieši Deivida Linča filmām ir mazliet līdzīga. Protams, šizīgums ir abās, tikai tāds atšķirīgs, bet varbūt tā tikai man šķiet.

Lai skatītos "Antikristu" ir jābūt emocionāli ļoti nebriedušam. Es noskatījos un vēl 2 dienas bija tādas mieles kaut kur iekšā. Bet mērķi Trīrs ir panācis - ar kino raisīt ekstremālas sajūtas cilvēkā

Kad es tikko biju viņu noskatījusies, tad gāju gulēt ar tādu domu "kāda vella pēc es to filmu skatījos un tērēju savu laiku", bet tagad, kad pagājis kāds gads, nenožēloju, ka noskatījos to morāli izkropļoto filmu bez nekāda zemteksta :D

man 'antikristu' ieteica filosofijas profesore un viņa bija nenormālā sajūsmā - kāda doma,kāda filosofija, kāda māksla utt.
sākām skatīties, vīrietis atteicās skatīties pirmo 10min laikā, es noskatījos visu un pēc tam bija vnk tāds - wtf? :S
pretīga, bet tiešām māksla... jo ir jāmāk cilvēkā radīt to pēc-sajūtu pēc filmas.
jebkurā gadījumā iesaku noskatīties

Vienīgā filma, par kuru nevaru pateikt- patika vai nepatika. Noteikti nenožēloju, ka noskatījos! Nezinu, vai ieteiktu skatīties, jo, kā jau šeit minēja, ir jābūt pietiekoši nobriedušai domāšanai un gatavai izjust ļoti smagas sajūtas! Pēc noskatīšanās gribējās raudāt, spieda dvēseli, rāva sirdi laukā! Skati nav tas briesmīgākais.

Vajag attiecīgu noskaņojumu, noteikti nav tāda filma, ko var paskatīties tāpat vien. Noskatījos divas reizes - patika. Simboliem un zemtekstiem pilna filma. Lieliska.