Nopietnas attiecības vs taureņi

nezinu, man ir taa, ka ja ir attieciibas tad citi viriesi prieks manis ir mirusi :-D tiesaam, es vinjus neiveeroju, vismaz kaa viiriesus, kaa patiikamus sarunu biedrus jaa, bet neko vairaak..

Es piekrītu Jordanai

Tad jau šajā forumā vispār nebija vērts uzdot šo jautājumu, jo nedomāju, ka te atradīsies sievietes, kuras ar saviem vīriešiem nodzīvojušas laulībā tos 10 gadus. Ja arī atradīsies ilgi meklējot, tad ne vairāk par kādām piecām labākajā gadījumā.
Man tomēr ir tā, ka es nekad neesmu savus vārdus ņēmusi atpakaļ, jo sevi labi pazīstu un kad es saku "nekad" tad arī ir nekad. Ja neesmu pārliecināta, tad nesaku. :-D Katrā ziņā, nekad neesmu nonākusi domstarpībās pati ar sevi un saviem kādreizējiem uzskatiem.
Tajā skaitā arī šeit - arī es esmu līdz riebumam monogāma un lai arī es neesmu bijusi attiecībās, kas ilgst vairākus gadus vai gadu desmitus, taču savā pieredzē attiecībās ar cilvēkiem (un tām nav jābūt attiecībām vīrietis-sieviete, pietiek ar vienkāršu draudzību) es tomēr esmu sapratusi tik daudz, kā ir kad ir nopietni un kā ir, kad nav.
Protams, tas tikai man, taču esmu novērojusi, ka tie pāri, kuri laulībā nodzīvo ilgus gadus un nešķiras, laimīgi audzina bērnus savos uzskatos ir pavisam savādāki par tiem cilvēkiem, kuriem dzīves laikā ir bijušas vairākas laulības. Tā ir tāda...savādāka dzīves un cilvēku uztvere.

Man arī kādreiz likās, ka viss ir ideāli kā filmās un neviens ne uz vienu citu pat neskatās visu atlikušo dzīvi.
Mīlu savu vīrieti, krāpusi neesmu un netaisos, bet būtu muļķīgi apgalvot, ka citus vīriešus neredzu.
Reizi pa reizei saņemu kādu sms, kas pakņudina, vai satieku kādu cilvēku, kurš vēlāk ne reizi vien iezogas domās, bet manām attiecībām tas netraucē.

Jo ilgāk dzīvoju šo dzīvi, jo ar katru brīdi arvien vairāk apzinos-vīrieši ir domāti čakarēšanai.
No tā ar izsecini pati visu.

Mīlestība ir viena lieta, bet aizraušanās pavisam cita. Jo ilgāk mīlestības pilnas attiecības, jo biežāk nākas taureņus sajust pret citiem. Nekas sevišķs. Attiecības gan nav vērts to taureņu dēļ bojāt. Taureņi cik pēkšņi atnāk, tik pēkšņi aiziet. Par to vajag papriecāties un pietiek.

no taureņiem vajag iedvesmoties, par tiem priecāties un tos baudīt. Man vienmēr visbrīnišķīgāk ir klājies manās stabilajās attiecībās tad, kad drusku ir taureņi arī citur, jo tas iedvesmo un pieliek mazus spārniņus. Un var mīlēt vairākus - vienu visu mūžu, vienu divas stundas.

Oij, man bieži tā gadās, es gan ļaujos dzīvei! Parasti gan pēc mēnešiem trīs viss pāriet, bet uz to laiku man ir nākamais upuris noskatīts.

jap, becky, tā tas ir 8-) Ja visi ir ieguvēji, tad visi ir ieguvēji 8-)!

Bulšits ir Mīlestība mūžīgi,tā nav,tas ir tikai pasakās un filmās! :-D :-D
Tā kā tiecies ar to džeku un izbaudi taurenīšus (l) (l) (l)

Lana, Lieliskā, man patīk jūsu domu gājiens! :-D

Becky, Tu man patīc!

tas ir normali, man ta gadaas laiku pa laikam, tacu svarigakais ko dari ar shim jutaam? Es parasti sev neliedzu ropeiku tikties ar virieti, pret kuru paradijusies taurenji, tacu ieverojot robezas un distanci, teiksim ta viegls flirts, bet draudzibas limeni, nekas vairak. Ljauju sev iepazit so virieti un agri vai velu parliecinos, ka visiem ir trukumi un mani taurenji paariet kaa nebijusi un es miilu savu ilggadejo virieti vel stiprak, jo saprotu, cik vinsh ir lielisks salidzinajuma ar parejiem