Atceros, skolas un augstskolas laikos, kad vēl biju maza, naiva muļķīte attiecībās ar vīriešiem - man atlika aiziet uz vienu randiņu, un es jau safanojos, sacerējos, domāju par viņu 24/7, un tā vairākus mēnešus no vietas. Ka pilnīgi galva jau sāpēja no tām domām.
Tad man bija nopietnas attiecības ilgstoši.
Bet tagad atkal esmu atsākusi iet uz randiņiem.
Un ATKAL tas pats. Aizeju uz vienu randiņu, un atkal domāju par viņu visu, visu, nu pilnīgi visu laiku par viņu, atceros randiņa detaļas, pārmaļu filmu no sākuma līdz galam utt.
Man vienkārši sāp galva!!!
Un vai tiešām pa šo laiku neesmu kļuvusi par normālu un gudru sievieti? :-/
Nu kā lai pārstāj šito? :-/
449
