zinu, daudzas mani nosodīs...

aij, es vienmēr flirtēju. tas ir tikai normāli, jo tad varu uztrenēt sevi flirtam ar savu mīļoto (l)
man liekas, ka ir svarīgi ilgstošās attiecībās mācēt vienam ar otru flirtēt, nepazaudēt to sajūtu, ka esat tikai nesen iepazinušies. laikam dzīvojot kopā, tas ir grūtāk..

Man liekas, ka tas ir tikai normaali. Esmu attieciibaas jau 4 gadus un miilu savu viirieti, bet flirteeju uz nebeedu. Kraapusi nekad neesmu vinju ne mazaakajaa veidaa, bet manai pasapzinjai ir nepieciesama viiriesu uzmaniiba. Es arii neiebilstu, ja mans draugs sad tad iet tuseeties ar mani. Ja vinjs sajos tusinjos paflirtee ar kaadu, man vienalga. Galveinais, lai paliek uzticiigs. :)

* tuseeties bez manis bija domaats. :D

man ir tā pat kā liiderei :-) mēs abi ar draugu esam diezgan komunikabli un vienmēr sanāk interesanti uzvesties :-D Kad es eju izklaidēties, man sanāk ar kādu paflirtēt, jo tāda ir mana daba, kā jau minēja iepriekš - tas ir nepieciešams :-) Es pat necenšos, neplānoju ko , kā es teikšu, bet tas vnk nāk ārā no manis un nav man nekādu domu par gultu, nē. Draugs arī dažkārt tā jestri papļāpā ar kādu jaunkundzi, paķircina, izmet kādu joku, nu kā to čaļi dara :-D Bet tā ir kā izklaide. Abi mēs zinām, ka atgriezīsimies mājās. Mums nav garlaicīgi un viss ir ok :-) Vispār man patīk manas attiecības (l) :-D Bet ačtelei ieteiktu parunāt ar draugu - vienkārši uzjautā vai viņam tā visa nepietrūkst (nu to taureņu). Aizbrauciet kaut kur un nu tā, romantiski. Nekrīti izmisumā, jo, ja tā darīsi, tas flirts ne pie kā laba nenovedīs...

izsplējiet teātri, aizej uz 1. randiņu ar draugu.

traki... bet zini, tās sajūtas, ko apraksti, man ir bijušas ar draugu pēc šķiršanās uz, teiksim, nedēļu. tādas pašas un vēl brīnišķīgākas sajūtas - pirmais randiņš, kurā tiekas 2 iemīlējušies cilvēki, tas ir skaisti, bet tam pamatā ir jūtas un ilgas.

man ari ir ilgstosas attiedibas (kopa 6 gadi), nekad savu virieti neesmu krapusi, tacu laiku pa laikam ar kadu ieflirteju. Manuprat tas ir veseligi, katra zinja labak, neka turet sevi grozos un pec tam norauties no kjedes un kada diena piekraapt. Tacu nekad neesmu to uzmanibu meklejusi speciali. Dzive laiku pa laikam piespele kadu tik izskatigu un satriecoshu virieti, ka nav iespejams neljauties vieglam flirtam, tacu sjaa spele ieveroju divus noteikumus: 1)sveshajam vienmer atklati pasaku, ka esmu aiznjemta, (ja virietis tiesham ir ieinteresets, tas vinju neaizbiede) 2) nekad neeju talak par flirtu, neljauju sevi noskupstit, lai ka pashai varbut kada bridi to gribetos utt.
Labakais shaja visa ir tas, ka attiecibas ir saglabatas un neviens nav piekraps, bet es esmu sanjemusi savu vajadzigo dievinashanas devu no citiem virieshiem.

rutina. tas ir dabiski. bet vai tas bus risinajums. nez. jadoma kas cits.

pazistama sajuta...pameginaju, kaut ari netikam pat lidz skupstam, sava viriesa prieksa un pati jutos vnk drausmigi. guvu labu macibu, ka tadas sajutas vairs negribas, pargaja tikai tad, kad izstastiju savejam.

Kad esi viena vai ar draudzenēm un ir labs noskaņojums paflirtē ar vīriešiem kaut vai veikalā, veselīgs flirts nāks tikai par labu ;-)

nu es tur neko nosodāmu neredzu.. man jau ar patīk, ja pievērš uzmanību, paflirtē... zinu, ka arī mans draugs tusiņos notikti pakoķetē ar meičām (nu to es zinu pēc viņa dabas - viņš ir tipisks sieviešu mīlulis).. bet zinu arī to, ka viņš ir uzticīgs un nepārkāps robežu...

Var jau arī mēģināt savās attiecībās kādu jaunumu - varbūt kādu laiciņu netiekaties.. un tad uztaisāt pirmo randiņu - domāju, tas arī būs tīri interesants piedzīvojums .. ar ziediem un pucēšanos.. ar tikšanos kāda svarīgā vietā.. kaut kā tā (l)