Cik no jums iet uz darbu ar prieku?

Man tagad atvaļinājums.
Bet māc. gada sākumā (septembrī) gāju uz darbu ar prieku, pēc jaunā gada ar riebumu, jutos jau pārgurusi, noskrējusies un vairs neko negribēju. kā tikai gulēt un nekur neiet. Bet kkā jau sagaidīju atvaļinājumu, ceru atgūt spēkus un septembrī uz darbu iet atkal ar
prieku :D

kā kuro reizi. citreiz nevaru sagaidīt rītu, kad iešu uz darbu, citreiz velkos uz darbu un negribas strādāt

man sākumā nepatika, jo specifiska nozare, ļooti daudz bija jāmācās no nulles.. tagad sāku iet ar patiku, jo iebraucu nozarē, kolektīvs visā lielajā uzņēmumā ir fantastisks, rodas kontakts ar daudziem cilvēkiem un saprotu, ka tā ir viena no vērtīgākajām pieredzēm :)

Ja ņem tā vispārīgi, tad mans darbs man patīk. Priekšnieks gan man ir ļoti īpatnējs un tādēļ reizēm rodas situācijas, kad eju pa gaisu un gribu iet prom, bet tas ir pārejoši. Kopumā ir forši. Darbs man ir interesants.

pārsvarā ar prieku, jo katru dienu kas jauns (l)

Man kā kuru dienu.

Pa lielam jau man patīk,tikai gribētos strādāt retāk,īsākas stundas,un ilgāk pagulēt no rīta :D

Jo man pamošanās,sagādā vislielākās pūles :)

jā man ar tagad atvaļinājums, bet uz darbu eju ar prieku :-) man patīk tas ko daru

man bija atvaļinājums rīt beidzās! es neeju uz darbu ar prieku! gribu prom no turienes! gaidu kad varēšu braukt uz Berlīni un baudīt dzīvi! :-)

Nu man ir tā, ka parasti no sākuma uz darbu eju it kā ar apņēmību, bet tad es it kā sāku just to, ka mani nenovērtē, ka izaugsmes iespēju man īsti nav, alga arī ļoti maza un motivācija diezgan strauji krīt. Strādāju tikai dēļ naudas dzīvošanai, bet kaut kas mani tajā visā neapmierina. Saprotu, ka kaut kas jādara, bet nezinu ar ko sākt. Es tā domāju, varbūt kaut kas ar mani pašu nav kārtībā, ka tā sāku justies? Tjipa, baigā preilene atradusies. Kas jums uz darbu liek nākt ar prieku?

Mīlu savu darbu, sirdslieta, eju ar lielāko prieku (l)

StrawBerry*, kāpēc gribi prom?

Vitelli, prieks par tevi :-) .

Jo tuvāk nāk piektdiena, jo ar lielāku prieku eju uz darbu:D

Kumeliņš par pārdevēju pārtikas veikalā strādāt nav mana lieta :-D un visi ti cilveki,pircēji brūk virsū kad cens katru mēnesi mainās!

Kā kuru dienu, ja labs garastāvoklis, labs laiks arī labs noskaņojums, ja besis un nogurums, tad ejot negribas būt darbā, bet esot tur- ir forši!

Riebjas.Eju ar nepatiku,kuru darba laikā iegrožoju un esmu atturīga,pieklājīga.Vienīgā motivācija iet uz turieni-nauda.Paralēli meklēju citu darbu,kurš neuzdzītu riebumu no domām vien.

Kopš nomainīju darbu (~3mēn.), uz darbu katru dienu eju ar lielāko prieku un pagaidām neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai kaut kas mainītos :) (l)

Es eju ar prieku! :) darbs nav gruuts, darbaa lloti humoristiska atmosfeera.
Protams ir dienas,kad gribeetos palikt maajaas, bet taadas buus vienmeer-parasti,kad liist lietus aaraa! :-D

un kurā jomā tad jūs strādajat , ja nav noslēpums ??

Es pagaidām eju uz darbu ar prieku un miegainību , bet ir ok :-)

StrawBerry* - es arī strādāju par pārdevēju pārtikas veikalā. Strādāju tikai dažas dienas, kamēr jau patīk :-P Bet pircēji tiešām uzbrūk ar saviem jautājumiem!