smaids?

Bet nu pa ielu neeju ne drūmu seju, ne smaidot visu laiku,jo es smaidu rādot zobus,tikai lūpas savilkt smaidā nevaru,tad izskatās,ka smaidu negribīgi. Ja kāds pasmaida,es pasmaidu.

Sesilla, paldies (s) jā, es te citu meiteņu bildes nekad neesmu likusi. :-)

ņam ņam - man uzreiz iekrita aciis jau kadu laicinju atpakalj sii bildiite :-) tiesaam skaistas acis

Pārsvarā neesmu pārāk smaidīga.
Manuprāt, tas daudzreiz ir pārspīlējums - nesmaida, tāpēc dusmīgs cilvēks vai kas tamlīdzīgs.
Ir cilvēki, kam patīk smaidīt un sanāk, ir, kam nepatīk un nesanāk. :-)

Visai bieži nākas dzirdēt apgalvojumus, ka šķietu augstprātīga un iedomīga, jo nesmaidu pretī katram sastaptajam tipāžam. Taču tas mani neuztrauc, jo šādas piezīmes mani neskar.
Protams, tajā brīdi, kad oficiāli iepazīstos ar jauniem cilvēkiem, esmu atvērta un komunikabla, bet kopumā milzīgu sirsnību svešinieki nesagaidīs.

Patiesiba, kops dzivoju Danija loti biezi sanak smaidit! Piemeram, sodien smaidiju autobusa soferim, un vinjs tapat, un ari ar pardevejai veikala! Citreiz gadas izbraukt ar riteni un ari tad garamejosie pasveicinas vai uzsmaida!

atkariigs no gariiigaa un arii cilveekiem apkaart... bet paarsvaraa smaidu (l)

Vispār esmu nopietna un nav pat īpaši daudz iemeslu smaidīt, bet fotogrāfijās man izstrādājies reflekss vnm smaidīt:D Daudzi mazāk pazīstami, kas ar mani nekontaktējas ikdienā, bet redz bildes draugos, var padomāt, ka es vnm tāda.
Veikalos, ja mani sveicina pārdevējas, vai ja jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem, tomēr pasmaidu gan.

kā ar kuru cilvēku,ir tādi ar kuriem esmu nopietna,atstāju ledus karalienes iespaidu,ar citiem atvērta un smaidīga..

Kā nu kuro reizi. Tā viduvēji.
Zinu, ka ir diezgan daudzi teikuši, ka izskatos iedomīga vai pārāk nopietna, jo tajā brīdī neesmu smaidījusi, bet ir bijuši gadījumi, kad bezmaz vai jāsaprot, ka esmu smaidījusi par daudz :D

Man pašai liekas, ka es smaidu pietiekami. Ir bijušas situācijas, kad cilvēki saka, ka esmu izskatījusies dusmīga. Bet vienmēr taču arī nevar un nevajag smaidīt! :-D
Kad iepazīstos ballītēs un esmu iedzērusi, tad gan smaidu vēl vairāk par maija saulīti... :-D

Es nesmaidu.. vienkārši nevaru :D man ir "dusmīga seja", kaut arī tāda nemaz neesmu un tādēļ daudzi uztver mani kā aukstu un iedomīgu personu. (t)

Ui, es ļoti daudz smaidu. Arī mans iepazīšanās stāsts ar draugu kaut kādā mērā saistīts ar smaidu un smaidīšanu, viņš man vairākkārt ir teicis, ka pamanījis mani smaida dēļ - es esot smaidījusi tā, ka viņš nav spējis atraut no manis skatienu:-P Pat, ja tā ir glaimošana, vienalga, patīkami :-P