Netrūkst?

Pati nozūdi uz ilgāku laiku, ko tad šis teiks?

Nu tad man ir jānozūd uz ļoti ilgu laiku, jo reizi nedēļā zvanot īpaši nozust nav vienkārši.

Man šī situācija izskatās, ka viņš tevi vairs negrib.

Tas tā ir vienmēr. Jebkad, kad viņš aizbrauc. Kad atbrauc viss ir kā nebijis.

un tu vinam neesi jautaajusi kapeec taa? varbut vins domaa ka taa ir normaali

Tā viņš domā, jā.

es jau arii buutu pielikusi punktu tadam attiecibaam

Bet jūs domājat tas tā vienkārši?

Es arī esmu vienīgais bērns ģimenē, nopietnas attiecības man nav bijušas daudz un ilglaicīgas, bet nu mīļoto cilvēku gribas blakus vnm, ja ir. :-| Nu šobrīd ar tagadējo ir tā, ka sazvanamies vairākas reizes dienā, visu viens otram izstāstam, kur esam bijuši, ko darījuši... Sākumā vispār bija tā, ka dienā norunājām vairākas reizes pa kādām 40 min. :-D Nu tgd vairs tik daudz nesanāk, bet nu tomēr... Ja neesam sastrīdējušies, tad vienalga ik pēc kādām 4-5 h uzzvanam, un pāris min parunājam... Protams, ir jau dienas, kad gribas iet atpūsties vienam no otra, bet sazinamies jebkurā gadījumā... Nu jā, citreiz sanāk, ka netiekamies nedēlu, tad ir pavisam grūti... :-/ Bet nu, ja ir kopā, tad taču gribas zināt kā iet un kā jūtas otrs cilvēks. :-)

Ir dažāda veida cilvēki, ir cilvēki, kuriem vajag nepārtraukti kādu blakām, ir cilvēki, kuri ir pašpietiekami un patīk pavadit laiku tikai ar sevi.
Jautājums - vai Tev ir pieņemamas attiecības, kad otra puse mierigi var bez Tevis iztikt?
Meitenem vajag daudz uzmanibu, tāpēc visbiežāk tas nav pašsaprotami.
Non otras puses, puisis Tev uizticas un izstāsta, ka viņš tāds vnk ir.
Tev ir divas iespējas - Vai nu pieņem vinu kads viņš ir vai pamet un meklē kādu, kas vairak izrāda jūtas.

Isa_bella , man bija loti lidziga situacija!
Bet es nevareju to ilgi izturet, sadomajos visadas mulkibas sava prata, un si iemesla del izskiros, bet beigas tomer izradijas, ka sim cilvekam bija loti specigas jutas pret mani, un tiesam nebija daudz laika, lai pieverstu man uzmanibu, bet nebija ta, ka ivns to nevelejas. kad to uzzinaju, bija jau par velu! (t)

Ta ka iesaku neparsteigties ar secinajumiem! ;-)

Nē, es netaisos šķirties. Tomēr zinu, ka laiks viņam ir. Ja cilvēkam nebūtu laika, es viņu stundām neredzētu skype un draugos. Jūtas viņam ir, tikai viņš kaut kā neprot tās izrādīt.

tas, ko raksti, man liktu pārdzīvot un es domātu, ka tas liecina par jūtu trūkumu. cilvēki, kam ir saikne un mīlestība, izjūt nepieciešamību par sevi atgādināt otram, jo par viņu bieži iedomājas. ja neiedomājas, tātad tam cilvēkam nav lielas nozīmes viņa dzīvē.

Pajautā šos jautājumus viņam pašam, bet domāju, ka nav vērts ar viņu čakarēties. Es uzskatu, ka tas nav normāli, ka viņš tā izturās.

+ piekrītu iepriekšējam komentāram.

Ah, kā mani tracina "visu daram kopā" situācijas, man vajag pašai savu telpu un laiku. Protams, man pietrūkst mans puisis, vairāk nekā citi jelkad ir pietrūkuši. Bet es arī neesmu no tām, kas tiecas visu laiku pavadīt tikai ar vienu cilvēku. Man tas nekad nav bijis vajadzīgs, neesmu nekāds lipeklis vai dadzis, kas pielipis otram pie bikšu staras. Tā taču otrs ātri apnīk, neteiksim-apnīk-bet viss kļūst tik paredzami.