Esmu ar puisi kopā jau 2 gadus un pirmstam jau pazīstu gadu gandrīz, es varu ar pilnīgu godīgumu teikt ka viņu mīlu un zinu ka viņš mīl mani tik pat ļoti. Bet pēdējo mēnešu laikā es visu laiku ķildojos ar viņu jo viņš man tik pat kā nevelta laiku, vienmēr kas cits ir pirmajā vietā. es centos ar viņu to runāt utt. kur vel pa virsu mēs esam kļuvuši tik pat kā tikai gūltas biedri. es viņam vakar vienkārši izgāzu visas dusmas ka nespēju to paciest ka viss un visi citi viņam ir svarīgāki par man. Viņam pat nebija vairs kā attaisnoties jo viņš jau sen zina kā es jūtos. Es tik raudu tagad un vakar un pēdējās dienas jo man ir tik slikti, jo mīlu viņu tik ļoti un negribu viņu pazaudēt bet kā viņš saka ka nedomā ka ir spējīgs mainīties, es nezinu laikam jau viņam tā dzirkstele pazudusi kas mūs turēja tik tuvu. Bet kad mēs esam kopā blakus viens otram mēs abi jūtamies tik laimīgi tai brīdi nekam citam nav nozīmes, bet tas ir tik tad ja viņu nekas cits neaiztur. Mēs tagad runājam par šķiršanos, es viņam devu izvēli vai nu mainās viņš vai vismaz cenšas (kas no manas puses ir ļoti muļķīgs pieprasijums) vai ar es ar viņu vairs netikšos. Kaut ar patiesībā es jūtos tā ka labāk mocītos visu laiku tik to dažu mirkļu dēļ. neviens no mums nevar izšķirties abi tik putrojamies dziļāk un dziļāk vārdos. pat tagad kad esmu devusi viņam izvēli, man bail ka beigās nebūs labi kā ar visdrīzāk būs. Piedodiet par to ka te čīkstu bet man tiešām gribas kaut kādu atbalstu vai palīdzību. Jo pati jūtos jau izsmelta līdz pēdējam. viss ko spēju darīt ir tik pīpēt ik pāris minūtes cenšoties nedomāt par viņu. Ne spēju gulēt ne est, vienkārši gribas raudāt par to cik ļoti viņu mīlu bet viņš man vienkārši nav spējīgs sniegt to mīlestību pretīm, vismaz ne tā kā to kādreiz darija. vienīgais kas man liek pasmieties ir tas ka pat tagad sekss ir labs.. bet tam nav nekāda nozīme ja emocionāli gandarījuma tomēr nav, ja nējūtu to pret mīlestību no viņa ikdienā. Lūdzu meitenes no jums es lūdzu tik to ja nespējat pateikt neko citu kā tik ņirgāties tad lūdzu vienkārši nerakstiet jo es tā jau jūtos pārāk drausmīgi lai vel uzklausītu ko riebīgu no kāda.
17
