Sveikas,
Pēc neilga laika dodos prom uz ārzemēm, viena pati, uz vietu, kur nevienu nepazīstu.
Sevi raksturoju drīzāk kā kautrīgo tipu, īpaši svešu cilvēku kompānijās. Nekad nevaru uzsākt sarunu, vairāk patīk klausīties, nekā runāt, jūtos neveikli utt... Ar tuvākajiem draugiem gan ir citādi - varu dziedāt, raudāt, bļaustīties un jūtos pavisam brīvi.
Vēlētos, lai, aizbraucot prom un uzsākot jaunu dzīvi, es mainītos arī pati. Vēlētos, lai nav problēmu iejusties jaunā kompānijā un atrast jaunus draugus.
Vai tas vispār ir iespējams? Zinu, ka būtu jāpiespiež sevi, jāsaņemās, bet zaudēt jau nav ko...
Ja es pēkšņi šeit, Latvijā, izdomātu mainīties, tad tuvākie cilvēki nesaprastu, kas ar mani noticis utt... bet tur tāluma neviens mani nepazīst un nezin, cik kautrīga un klusa es patiesībā esmu.
Pat nezinu, ko no jums īsti vēlos dzirdēt. Varbūt kādu pozitīvu pieredzi, kādu padomu, kā lai maina savu personalitāti, kas manī mīt jau no bērna kājas?