Sveiki Jūsmājās!
Jau labu laiku esmu sapratusi, ka mani pamatīgi nospiež kompleksu slogs. Par ko? Par visu iespējamo. Krūtis mazas, neglīta forma. Figūra nekāda, vidukļa nav, kājas ļenganas. Teiksiet- trenežieru zāle? Esmu tam par slinku. Turklāt- nebūtu kompleksu, viss arī liktos oki. Nemitīgi skatos uz citām un domāju- vai, kāda viņa smuka, pat bez make up. Kāpēc es tāda neesmu? Ikdienā arī nekrāsojos pārāk, jo neuzskatu to par vajadzīgu. Brīžiem saprotu, ka esmu smuka arī bez meikapa, jo man tas tiešām nav pārāk vajadzīgs, sevišķi tagad- vasarā. Bet tad uznāk tādas skumjas, kad paskaties uz tām, par kurām vīrieši jūsmo- un viņām uz sejas kārta špakteļa- tad liekas, ko tad es ar savu dabīgumu... Liekas, tāda pelēkā pele vien esmu, kaut ar veselo saprātu zinu- es tāda neesmu. Bet kā jau teicu- kompleksi... Viņi uzpeld brīžiem un liekas, ka labāk nokrāsot savus dabīgos brūnos matus blondus, pielīmēt skropstas, varbūt tad jutīšos labi... Bet tas diezvai ko atrisinās..Kā lai pieņēm sevi un nepārdzīvo par katru nieku, kas ir ne tā?
71
