Nākamnedēļ man paliek 21, maz, bet jūtos daudz, daudz vecāka. Varbūt tāpēc, ka daudz kas ir noticis, un ir bijis nepieciešams nolaisties no tā rozā mākonīša, uz kura viss bija tik labi un skaisti un sākt skatīties ar pieauguša cilvēka skatu uz dzīvi. Es nesaku, ka man nepatīk, ir oki, tikai, reizēm, tracina, ka citi uzskata, ka ja cilvēkam ir 21, tad viņš vēl ir jauns gurķis un neko no dzīves nesaprot, un ir tādi ,kas pilnīgi skatās no augšas ar sejas izteiksmi,kas paustu:"Ko tad tu ar savu viedokli, tu jau esi maza un neko nesaproti, bet man ir tik un tik un es esmu gudrāks".Pirmajās attiecībās tā bija un jutos vienkārši drausmīgi. :-/
Tā man tāda neliela trauma :-D