Kā jūs jūtaties savā vecumā? Man ir 22 gadi, bet es nevaru saprast vai man jau pienācis būt laiks pieaugušai vai tomēr vel mazliet laiks nenopietnai dzīvei?
Ir ok.
Kaa tas vispaar ir justies vecaakai, justies jaunaakai... Juutos taa kaa juutos. Uz citiem neskatos, citaam manos 25 jau beerni skolaa saak iet, man veel nav, bet varbuut mans modelis ir pareizaaks, kursh to noteiks... ;)
Atcereejos uzreiz mazo Zeltinu, kam esot sena dveesele un kas tur veel, nu kamoon...
Savā vecumā jūtos ļoti labi - esmu nopietna un daudzi arī ir to atzinuši,ka esmu savā vecumā daudz nopietnāka,uz lietām ir savādāks skats,nekā vairumam maniem vienaudžiem,bet man patīk ;-) Nemaz nemācētu būt nenopietna un veca arī nejūtos! :-D
Es savos 22 jūtos nekā. Kautkur pa vidam. Būtu jau takā laiks kautkam nopietnākam saņemties,bet tomēr sirdī vēl gribas plivināties pa pasauli. Kas varbūt nav nemaz tik slikti,jaunība tikai viena un gana īsa.
Bet nu karjeras ziņā,gan pienācis laiks pārmaiņām ;)
Jutos bik jaunaka par saviem gadiem. Pec paris meneshiem bus 27, bet esmu iestregusi 24 :) Pat atruma atbildu, ka man ir 24! :D Varbut tapec, ka man draugu loka ir daudz cilveku 20-24 gadu vecumaa..
Njaa..negribas pec 3 gadiem 30... :D
Es ne tikai jutos, bet arī izskatos jaunāka par saviem 26. Aizvakar nejauši sanāca saruna ar mammu par vecumu. šī prasa, cik tad manam vīram bija gadu, saku ka 35, šī, ka jau 35?? Es saku, ka, mamm, man jau tūlīt tricārs, šī padomā un saka, ka vājprāts, cik tad viņai gadu :-D
Man ir 20 un principā kas attiecas uz uzvedību, es vēl izturos tīri kā bērns, arī dzīvoju pie vecākiem vēl. Tajā pašā laikā iekšējā sajūta man ir pretēja - es zinu, ka savas dzīves nozīmīgāko daļu esmu jau izdzīvojusi, ka nekas daudz vairs nav atlicis, tā patētiski sakot - mana dzīve jau ir pa lielam beigusies. Nezinu, kā to nosaukt - par iekšējo sajūtu vai intuīciju, kas veidojusies no dzīves pieredzes un pārdzīvojumiem. Varbūt tas arī ļauj neko neuztvert īpaši nopietni. :-)
Man pēc 3 mēnešiem būs 24. Brīžiem jūtos tā, it kā censtos celt vairāk nekā varu pacelt. Esmu pārāk strauji kļuvusi nopietna un pieaugusi. Izskatos gan jaunāka.
Godīgi sakot-nezinu.Man pēc mēneša un dažām dienām būs 23.
Nejūtos īsti bērna prātā vairs,taču nejūtos arī kā šausmīgi nopietna,pieredzējusi sieviete.Kaut kā...pa vidu...
man ir 19, jūtos tā kā jājūtas šajā vecumā :-D šo to no dzīves saprotu, bet tajā pašā laikā lidinos mākoņos un izbaudu jaunību :-D
nedomāju, ka ir vecums, kurā ir jāsāk domāt un būt pieaugušam. manuprāt, vislabākais variants ir vienkārši sabalansēt abas lietas - gan nopietnību, gan nenopietnību
Nedēļu pirms dzimšanas dienas jutos ne pa visam gatava 26 gadiem. Kā dzimšanas dienā pienāca - jau biju saradusi. Jūtos ļoti labi savā vecumā, izskatos arī, manuprāt, atbilstoši. Kaut veikalā nesen pajautāja uzrādīt gadus, bet tante bija veca, viņai noteikti visi vienādi izskatās :)
Nedaudz žēl jau ir tie aizgājušie 21-24 gadi (tie man pagaidām labākie gadi), bet viss ok.
Dažreiz domāju (tieši par sevi!) - lai ir gadi cik ir,es tāpat izskatos jaunāka un daudzi man dod mazāk gadus! :-D
Vienā dienā bija kuriozs,ka es aizmirsu,cik man ir gadu :-D Rēķinot sanāca viens,bet domāju-vai tik nav drusku mazāk :-D Ļāvu,lai draugiem.lv man parāda manu vecumu (s)
Juutos kaa 20 gadniece ar 30 gadnieces sapraatu. Maaku priecaaties par dziivi, buut sirdii jauna, bet priecaajos, ka galvaa vairs nav tas, kas bija 20 gados. Un sasniegusi arii esmu daudz pa siem gadiem, taa ka 20 atpakalj vairs negribu. :D Un man tagad ir 30.
2059
