Pagātne ir pagātne, tur tai ir arī jāpaliek. Tas ir tāds sieviešu niķis - gribēt uzzināt viiiiisu par savu vīrieti, ar ko viņš ir gulējis, ko darījis, kādus nedarbus darījis. Un, ja patiešām atklājas, kaut kas negaidīts, tad nu aiziet:" aaa, hmm... nezinu vai prātīgi mums palikt kopā". Nedaudz no citas operas, bet tas ir tā pat kā sievietei dažkārt nepatīk kā vīrietis uzvedās sabiedrībā, draugu klātbūtnē (nu cūciski), bet pret viņu labi, bet viņai vienalga pretenzijas.
Ja nevēlas stāstīt un nestāsta, tad Tev tas nav jāzina, jo gan jau Tev arī ir bijis kas tāds, ko nevēlies nevienam stāstīt. Es zinu, ka mans puisis ir krāpis savas bijušās (toreiz vēl esošās), ka viņš bija un vēl joprojām kaut kādā mērā ir huļigāns :-D Tas nemaz nenozīmē, ka viņš mani arī krāpj/krāps, ka viņa dēļ man būs nepatikšanas. Attiecībās galvenā ir atklātība vienam pret otru un šķīstas jūtas.
Uuuh, izrunājos, vnk tieši šodien viena paziņa uzsāka šo tematu un sāka čīkstēt par manis aprakstītajām divām situācijām (pašā sākumā) :-D