Interesē

up

Jūtos pēc iniciātores.

Attiecības beidzas,sākas jauns dzīves posms un viss ok!

ir bijis dazadi.
Kad esmu skjirusies no viriesha, kuru nemilu, esmu jutusies ka ciesirde, bet tomer, kad vinsh beidzis raudat utt, ir bijusi baiga atvieglojuma sajuta, ka tas beidzot izdarits
Kad skjiros no viriesha, kuru milu, bija sapigi, kaut ari es pati iniciatore, kadu laiku jau vel tas jutas saglabajas un velk kaut kas atpakalj, tacu mana pieredze rada, ka ja neizdevas vienreiz, neizdosies ari otrreiz

Ir žēlums,šaubas par izdarīto izvēli. Skumjas.Reizēm atvieglojums un prieks. Kā ar ko.

Jā, tas jau kā kurai. Pašai vēl tā īsti nav gadījies būt ierosinātājai.

tāpat arī man-kā ar kuru. Ir bijis atvieglojums un prieks. Bet ir bijušas arī asaru jūras un pieraudāti spilveni. atkarīgs no jūtām pret konkrēto cilvēku-ja mīli,tad,protams,būs sāpīgi... jā tā ir kaisle vai simpātijas,tad visbiežāk šķiršanās iemesls nogalina visu to niecīgo,kas ir bijis un paliek vien atvieglojums.

Pirms mana tagadējā vīrieša man ir bijušas tikai vienas nopietna ( divarpus gadus ilgas) attiecības, un es biju šķiršanās iniciatore.
Bija tā,
jūtas man bija stipras, bija pieradums, bet žēlums, kā es viņu tā atstāt varētu bija milzīgākais šķērslis.. tad sapratu, ka nekas nesanāks, jo nav tas tips ar kuru redzu nākotnē, nenopietns un biju jau pietiekami nomocījusies, iemīlējos tagadējā draugā..un nezinot kur šīs attiecības vedīs, domā beigt iepriekšējās un pamēģināt sākt šīs( labi ka to izdarīju (l)).. Jutu žēlumu pret bijušo, sāpēja sirds par šķiršanos, bet ar laiku viss nostājas savās vietās.

Man sāpēja tik ļoti, jo jūtas bija.. Ja to vairs nav, noteikti ir vieglāk.

Kad izskiiros ar savu bijuso, jutos drausmiigi, jo biju saapinaajusi cilveeku, kas man bija tuvs un daargs. Lai gan miilestiiba pret vinju man vairs nekaada nebija, es tomeer vinju uzskatiiju par tuvu un daargu cilveeku.

Sāp. Es nepieķeros cilvēkiem ātri, bet kad pieķeros, tad jūtos kā pielipusi un kad jāšķirās, tad ir grūti, bet kam tad nav?
Vismaz tik daudz, ka darbs ir traks, kad pievēršos. Ja gribu ierakties dziļāk, tad vispār nav laika domāt pat par ēdienu.

tomboy- Cik ilgu laiku tev tas prasīja, lai kļūtu vieglāk? Un ja drīkst zināt, cik ilgs laiks jau ir pagājis kopš pirmajām attiecībām?

nēģerēn- Pilnībā tev piekrītu.

atvieglojums :D
(ja es esmu iniciatore)

Man arī pirms šīm ir bijušas tikai vienas nopietnas attiecības (4,5 gadu garumā). Ilgi nevarēju saņemties, marinēju to lietu. Puisis dzīvoja ārzemēs jau vairāk kā gadu, man bija iestājies panīkums un vienaldzība. Vismaz tā šķita, līdz tiem brīžiem, kad viņš zvanīja. Tad, kad beidzot saņēmos...Bija sāpīgi pat par spīti tam, ka jūtu vairs praktiski nebija un pie apvāršņa bija parādījies tagadējais draugs. Domāju, ka sāpēja, jo pa šo laiku biju ļoti pieķērusies visa dzīve jau bija saplānota ar šo cilvēku, katra lieta mājās viņu atgādināja un viņš bija mans pirmais visās jomās. Tajā brīdī sabruka sapnis par to, ka ir viena lielā mīla uz visu mūžu, kas spēj pārdzīvot visas problēmas un rutīnu :D Bet zināju, ka rīkojos pareizi, jo mocījām viens otru jau ilgu laiku. Galu galā jaunais pielūdzējs neļāva man ilgi skumt un pārliecināja, ka esmu pelnījusi labākas attiecības :)