Miegs nenāk un rīts jau tuvojas.. 8-) Izdomāju te palasīt spoku stāstus, bet tikai kādus pāris izdevās uzrakt..
Varbūt ne tik iespaidīgi, bet man arī ir gadījies pa miegam dzirdēt durvju zvanu tā, ka pamostos un domāju, vai neesmu nosapņojusi, gaidot, ka atkal zvanīs, un neko nesaprotu, kad "actiņā" nevienu neredzu. Un tas zvans bija tāds vecs, ļoti skaļš. Tad domāju, varbūt kaut kāds īssavienojums, un nolēmu nomainīt pašu zvanu un pogu. Kad tā izdarīju, vecais manā galvā vairs neskanēja, bet toties tas pats turpinājās ar jaunā zvana skaņu. Turklāt tas atgadījās gan gaišas dienas laikā, gan naktī. Labi, ka nekad nevēru durvis vaļā, jo tikai tagad izlasīju, ka tā varot nez kādus tur mošķus ielaist mājā. Nezinu - ticēt vai nē. :-|
Citādāk neesmu neko pārdabisku piedzīvojusi. Manuprāt, tad tiešām ir pašam jāredz un jāpiedzīvo kas neticams un prātam neaptverams, lai ticētu šausmu stāstiem, bet man nedz no paziņām, nedz radiem nav nācies tādus dzirdēt.
Ak, jā, atcerējos arī vienu gadījumu, kas mani pārbiedēja ne pa jokam. Parasti pilnmēness laiku izteikti izjūtu uz savas ādas, zināju jau, ka mazākais, ko varu izspļaut, ir murmināšana naktī un nemitīga grozīšanās, pēc kā no rīta jūtos samocīta, bet tā viena nakts man no prāta ir pavisam izdzēsta, kaut gan otrādāk - drīzāk nekad neaizmirsīšu! Nekādus nosapņotus murgus nākamajā rītā neatminējos, bet tas nekas, labi, piekrītu, ne jau katru nakti man sapņi rādās. Vienmēr, atnākot mājās, es slēdzu durvis ciet, pat dienas vai vakara gaitā vairākas reizes mēdzu pārbaudīt, vai tiešām esmu aizslēgusi, jo tā jūtos drošāk. Un slēdzu ciet tā, ka no ārpuses kāds cits ar savu atslēgu nemaz nevarēs atslēgt - aizgriežu visu līdz galam. Nākamajā rītā eju uz tualeti, un redzu - durvis ir pilnībā atslēgtas vaļā, visas slēdzenes tā, ka atlika tikai nedaudz spēcīgāk pagrūst durvis no ārpuses, un tās būtu vaļā. :-O Lieki piebilst, ka šādi durvis var atslēgt vaļā tikai no iekšpuses, respektīvi, tikai es (kā jau vienīgā dzīvokļa iemītniece). Nezinu, kāpēc tā, bet domāju, vai tik es neesmu izgājusi pa nakti pastaigāties mēnessērdzības ietekmē? (t) Ņemot vērā, ka tā nakts man vispār no atmiņas ir izdzēsta - nekādu mokošo miegu un grozīšanos pat neatceros. It kā atmiņā būtu melns caurums. :-( Mamma ir stāstījusi, kad biju maza, arī vienu nakti piecēlos no gultas, kā jau mēnessērdzīga. Priecājos, ka tagad tajā dzīvoklī vairs nedzīvoju, jo man liekas, ka tas vispār ir nolādēts. Cik daudz ģimene ir skaidrojusies, kam tas pienākas, izskandalējusies un pabojājusi attiecības tā dēļ.. Īsti laba aura viņam nav. Lai arī tas ir mans, noteikti gribētu nākotnē to pārdot un iegādāties sev citu. :-/
Pastāstiet kaut ko no sev zināmiem reāliem spoku stāstiem, kas atgadījušies jums vai paziņām!? ;-)
192
