Speciāli meklēju un domāju :D Gribētu padzīvot Japānā Azuchi-Momoyama periodā (1568 - 1603). No kultūras vēstures palikuši prātā tie skaistie, zilie trauki, krāšņie tērpi, netverami gaisīgie tušas gleznojumi!! (l) Gribētu saposties tā skaisti, skaisti burvīgā kimono un pēc nesteidzīga tējas rituāla, sēžot uz zīda spilvena, pavērot savu mīļoto mākslinieku gleznojam. Fonā skanētu viegla, peiklusināta japāņu mūzika...
Tad atsveicinātos, pateiktu "arigato" un strebelētu maziem solīšiem caur sakuru parku ar mazu upīti caurvijamies lapeņu un tiltu apakšām..
Un visvairāk gribētu izbaudīt to lielās, stiprās, multidinastiju ģimenes sajūtu. Aizietu mājās pie savas mūžsenās smaidīgās vecmāmiņas un vectētiņa, turpat skraidelētu mazie bērneļi, un mēs atkal iedzertu nevainojamu tēju no smalka porcelāna traukiem un notiesātu rīsu/astoņkāju vakariņas :-D
Es zinu, ka noteikti negribētu dzīvot Eiropas vidusslaikos.. Tik drūms, netīrs periods. (s)