nepamatoti apvainojumi sabiedrībā

La petite Blonde,
tas izklausījās pēc "esmu skaista,jums skauž" :D

Es vienu reizi mūžā esmu cilvēku nosaukusi par kropli un tajā pat reizē dabuju pa muti tā ka žoklis vēl ilgi sāpēja!tagad man pret šo vārdu ir pietāte uz visu atlikušo mūžu! Tāpēc, es laikam pat uz ielas spētu iekraut , ja mani kāds tā nosauktu..

mani tā ipaši man dzirdot neapvaino, bet nu skatieni jau ir!Nesen gan sanaca, ka ejot ārā no veikalā viena omīte sāka paceltā balsī kliegt uz manīm, ko es uzdrošinos , kapēc lienu pirmā pa durvīm ārā ,iespiedīšu viņas mazbērnu utt! šādi cilvēki spēj sabojāt garastāvokli :-/

nekas tieshi par izskatu laikam nav bijis, bet ir bijis, ka sabiedriskajaa seezhu, kaads iekaapj un uzmetu aci, kad paiet garaam.. un vienreiz mani viena semačku grauzeeja ar izdauziities zobiem nolamaaja par kuci utt... lieki piebilst, ka izkaapjot vienaa pieturaa vina aizskreeja ap stuuri vemt - vot taa ir kultuura :-D un veelreiz bija liidziigs gadiijums, kad seezhot trolejbusaa veelu vakaraa apskatiijos, vai veel kaads ir (seedeeju kkur pa vidu) un no turienes atskaneeja bljaaviens krievu valodaa (kaarteejo reizi) ko es lupiju :D
ir bijushi visaadi skatieni, bet mani jau nu vini negrauj.. lai paskataas uz sevi labaak :)
vnk nevajag njemt pieree :)

not_for_sale - bija gan tāds "in your face,biaatch!" moments,kaut arī parasti ikdienā diezgan bieži kompleksojos-vnk zinu,ka tā bija TĀ diena,kad izskatos tiešām labi... :-D

ne īpaši karstā jūnija vakarā biju pludmalē uggos un šortiņos. tantiņa pateica, ka varēju arī kažokā atnākt. :-D es atbildēju, ka varu arī kažokā, ja vajag. 8-) :-D

Saadi! (l) (l)
Es atcerejos Sined O'Coonor!!!Ka vina man patika!!! (l) (l) Man patika viss pie vinas-kaut kas tik savads ,un tomer tik interesants!!! :-)

Man laikam nekas nav tāds gadījies, vismaz neesmu pamanījusi ... Un vecām tantiņām patīku, jo parasti atļauju apsēsties sabiedriskajā transportā, tas man it kā pašsaprotami šķiet, bet reizēm visi pārējie pasažieri tā dīvaini skatās, nezinu, varbūt viņiem šīs ētikas normas svešas? :D

Noteikti kaut ko pret sevi vērstu esmu dzirdējusi, tikai neatceros, bet tas droši vien sen. Šobrīd ja arī kāds kaut ko ir murminājis, tad tie parasti ir par mani jaunāki jaunieši, bet nu viņus noteikti neņemu galvā. Starp citu, tā ir sabiedrības daļa ar kuru nekad nespēšu sadzīvot - tīņi. It kā jau pirms pāris gadiem pati tāda biju, bet ikdienā redzu, ka dzīvo savā pasaulē, jo mūsdienās sakarīgu jauniešu (ar jauniešiem šobrīd domāju tieši pusaudžus) ir ļoti maz, tāpēc lielākā daļa ir mazās sakrāsotās cacas, puišeļi, kuri skaļi klausās telefonā mūziku u.t.t Pati tāda nekad nebiju, tāpēc jo īpaši tagad man grūti saprast viņus ar skaļajām, rupjajām sarunām sabiedriskajos vai uz ielas.

Par vecākām kundzītēm runājot - šķiet, ka viņām visām drīzāk patīku, jo ģērbjos tā mākslinieciski ar avangarda piegaršu, taču vulgāri - nekad. Nekādu īsu svārku un augšdaļas ar lieliem izgriezumiem un dziļiem dekoltē manā garderobē nav vispār. :)

Cik loģisks teksts no manas puses. :) Ar "pati tāda biju" domāts vecums, savukārt ar "nekad tāda nebiju" - uzvedība, tas tā, lai neizskatās pēc personības dubultošanās.

Kad gāju pamatskolā, tad daudzi klasesbiedri mani nereāli apsmēja un man bija tikai 1 draudzene.
Vēl mani klasesbiedrs par nīlzirgu ilgi saukāju un tā kā bērnībā dzīvojām blakus mājās, tad visi viņa draugi mani tā sauca.
Tagad jau apzinos - bērni, stulbi utt., bet sāp joprojām.
Un pats labākais ir tas, ka mans draugs un tas vecais debīlais klasesbiedrs ir labākie draugi :-O
Nu goda vārds brīžiem atceroties gribas atvēzēties un gāzt.
Bet tagad neko no malas tādu negadās dzirdēt, nu ok, omes palūr. Man tik priekšniece tāda "foršā" - katru dienu noskanē no galvas līdz kājām :-D
Bet es jau esmu pieradusi. Viņa sver 100 kg un negrib saprast kā cilvēki var vilkt mini svārkus un apspilētu kleitu.
Nu ja es svērtu tonnu, tad jau ar vilktu lupatas, kas karājas un pēc maisa izskatās.

Vienreiz man pie Vērmanes dārza "uzbruka" veca krievu tante. Vispirms sāka man "borzīt" virsū, ka es šamējo vajājot un, lai beidzot vazāties pakaļ un pēc tam uzkliedza, lai es beidzot rīt, jo krievi badā mirstot (esmu nedaudz apaļīga). A es neko, gāju pāri ielai smaidot, šī bļāva pakaļ - ko tu smaidi rīma :-D

Man tieši šorīt viena iereibusi/dzērusi vecene(nav cienīga lietot vārdu sieviete) pateica:"S**a, pust ti bila prokļeta".

Tikai tāpēc, ka man nebija mobilais telefons līdzi un nevarēju izsaukt ātros, tas jau nekas, ka viņa bija blakus 1. Slimnīcai.

Ai, nav ko tādus cilvēkus ņemt galvā :D

Bērnībā, īpaši tajā trakajā skolas vecumā, arī dabūju dažādas piezīmes no saviem klasesbiedriem, bet mani tas īpaši neaizskāra, jo zināju, cik tas ir pamatoti.
Kaut kad pasen, pirms kādiem 6 gadiem, trolejbusā no vienas vecenes dabūju dzirdēt dažus skarbus vārdus par sevi, savu izskatu, jo ,redz, es nepalaidu viņu sēdēt. Gribēju viņai sist (e) Nevarēja normāli palūgt, lai palaižu, jo viņa jau neizskatījās pēc tādas, kura būtu tik ļoti veca, ka nespētu nostāvēt kājās. (e)

Bet tā, kopumā, neesmu dzirdējusi, ka par mani ko saka, un , ja saka, tad man pie kājas, jo nepārdzīvoju par tādiem sīkumiem. :-)

TB
Bērnībā, īpaši tajā trakajā skolas vecumā, arī dabūju dažādas piezīmes no saviem klasesbiedriem, bet mani tas īpaši neaizskāra, jo zināju, cik tas ir "pamatoti".

Man bija gadījis, ka divas krutās vecenes skaistumkopšanas salonā mani nosaukuši par resno cūku un kropli, un dāmas speciāli to apspriedušas skaļi, lai nabaga bērns dzirdētu :) Tad raudāju, tagad nāk smiekli par veceņu stulbumu :) Gāju sen, vēl ar mammu, cīnījos ar nelielu slimību un hormonu traucējumiem, tiešām biju resna, ar brillēm un iepriekš saķemmotu frizūru, mamma, kura vienmēr bjusi dammīga aizveda, lai arstējoties un tievējot, es varētu pamazam sevi iemīlēt un pacelt pašapziņu, un vo Tev :) mamma gan tos kruti nolika 8-) :-P :-D

Transportā bija gadījums arī skolas laikos, kad kaut kādi urlas mēginājuši mūsu meiteņu bariņam uzčurāt virsū, nopietni. Tāpēc "babušku" burkšķi vispār nav aubē ņemami :) :-P :-D :-D

Patiesībā traģisi atzīt, bet pretīgāk tomēr mēdz uzvesties tieši krievi, un mani tas nereāli skumdina...

Bet par to bērnu apsaukāšanos, to grūti aizmirst, jo bērnībā bērniem vēl nav nostiprinājusies psihe, arī trauma paliek pamatīga Bet var jau mēģināt tos bērnības pāridarītājus iedomāties uz poda kakājot (sorry :). Psihologis gan piedāvā piedod vizuālizējot cilvēka tēlu :)

Stāvēju pieturā un gaidīju sabiedrisko, biju ieplānojusi pasauļoties, tāpēc biju bez make up. Dzirdu blakus divas krievu večiņas kko burkšķ un, tad kā ar bomi pa galvu (jau veras troļika durvis vaļā) viena no viņām nostājas man priekšā un sāk mācīt: " avaja, cipa, kā tu šitā neaiztiec seju- būsi kā Jušenko- paņem siamniecības ziepes un sāli utt..." Gribējās jau pateikt, ka mana kosmetoloģe jau gan labāk zina, kā kopt dažas manas pinnes, bet noklusēju un novērsos. Man nepatīkamākais likās tieši šāda veida iejaukšānās "manā privātajā telpā" nevis pats apvainojums :-D ... Smieklīgākais, ka tajā dienā, arī manai draudzenei gadījās dzirdēt darbā vnk "superīgu" komentāru- "komplimentu" no kāda klienta, kas skanēja apmēram šādi- " Ziniet, sen neesat redzēta, izskatās, ka esat pieņēmusies svarā"... Vai nav mīļi :-D ... k4e, ko es gribēju teikt, ka tas svešu cilvēku netaktiskums beidz nost :-D

Oi, es takš aizmirsu savu "prātīgo" kaimiņieni.
Pirms gadiem 5 sākās mūsu patika vienai pret otru, man ta nekas :-D
Vienreiz bija piepīpēts koridors un mēs ar draugu speciāli atstājām durvis vaļā, lai dūmi iziet. Šī redzējusi, ka mēs atstājam vaļā desoja līdz piektajam stāvam un dauzīja durvis tā, ka nu man likās, ka viņa izgāzīs, kad mēs atvērām(sākumā nebijām domājuši), šī krieviski bauro - ak Jūs negodjaji, su*as utt., pateicām, lai mazāk pīpē un varēs vērt ciet. Izsauksim pašvaldības policiju un ja viņai traucē, lai pati ver ciet.
Tā nu katru reizi, kad eju garām viņai, viņa mani aplamā visādos vārdos, kaimiņiem rāda ar pirkstu un suni sūta virsū(suns ta kvekškis, par kaķi mazāks).
Pati tikmēr mazmeitu auklē ar cigareti rokās. Nu, kura te teica - Lūk tā ir kultūra :-D :-D :-D

mani reiz par rižo briesmonīti nosauca :D

ir nācies, par laimi tikai vienu reizi.
nosauca dažnedažādos vārdos. it kā neņēmu par pilnu, bet, kad izkāpu, jutos tā neomulīgi.
biju ģērbusies kā jau uz darbu. īsti vairs neatceros, bija klasiskās bikses vai svārki līdz celim, blūze un pa virsu vēl laikam pavasara mētelītis, kas nosedz manu pēcpusi, papēdenes.
viņa sāka ar to, ka it kā stāvēju viņai par tuvu. un tad jau aizgāja - ka visiem vīriešiem guļu apakšā utt.