Neveiksmes sajūta un tās pārvarēšana

 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011

Sveikas, mīļās meitenes! :)

Vēlos vnk dzirdēt jūsu uzskatus vai domas, jo nezinu, kam lai savu sāpi izstāstu.

Jāsaka, ka esmu viena no tām, kurai līdz šim šajā dzīvē nav veicies un joprojām neveicas. Nezinu, kā lai tieku galā ar šo neveiksmes sajūtu. Vidusskolā man nebija draugu. Augstskolā man arī nepaveicās, lai gan centos būt draudzīga. Iespējams, ka vaina bija tajā, ka negāju ar baru, t. i. - nepīpēju, nedzēru. Ar puišiem arī neveicas. Man oktobrī paliks 24 gadi, bet vēl nekad nav bijis drauga. Pagājušo pavasari saslimu ar veģetatīvo distoniju. Joprojām cīnos ar šo kaiti. Šogad beidzu bakalauru un meklēju darbu jau vairākus mēnešus, bet neviens mani pat uz interviju neaicina. Arī darbu nevaru atrast. Jūtu, ka man pat ir tāda kā depresija, jo viss jādara ar milzīgu piespiešanos. Iespējams tāpēc, ka nav nekas, kas spētu motivēt laikus c elties augšā un kaut ko darīt. Faktiski nav jau ko darīt un arī nav cilvēku ar kuriem satikties. Esmu pilnīgi viena. Pēdējā laikā gribas tā pavairāk raudāt. Esmu palikusi klusāka, jo paziņu lokā, kurā šad un tad nonāku, man īsti nav par ko runāt. Visām ir darbi. Es jūtos diezgan nožēlojami viņu sabiedrībā. Ģimenes locekļi mani nesaprot. Viņuprāt, es uzvedos neadekvāti, jo saskumstu ikreiz, kad atnāk atteikums no kādas darba vietas. Tāpat viņi arī nesaprot to, kāpēc man negribas svētkus svinēt, piemēram, Līgo. Lūdzu, sakiet visu, ko domājat. Vai tiešām vaina ir manī? Un kā lai tieku, jūsuprāt, galā ar savu depresīvo noskaņojumu?

Paldies jau iepriekš. :)

26.06.2011 22:26 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Murrra - man atpūtas jau ir pārāk daudz. Es pilnīgi jūtu, ka man vajaga iet un kaut ko darīt, bet nav kur. Kā jau teicu, nekur nenāk atpakaļ atbildes (pozitīvās) no darba devējiem...
26.06.2011 22:57 |
 
Reitings 4838
Reģ: 29.01.2009
Tu taču vari arī iet kādos kursos, pati kaut ko darīt,kas patīk,apmeklēt pasākumus utt. :-)
26.06.2011 22:58 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Murrr - bet ja Tu nezini, kas jāmaina sevī? Es par to esmu domājusi jau labu laiku.
26.06.2011 22:59 |
 
Reitings 268
Reģ: 16.09.2009
TRH, varbūt tev vajadzētu parunāt ar psihoterapeitu. Tikai nevajag būt aizspriedumainai un domāt, ka psihoterapeits domāts trakajiem.
26.06.2011 22:59 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Nēģerēns - man patiesi ir jau uzstādīts mērķis. Un pat viss tālāk saplānots, kas notiks, ja to sasniegšu, bet atkal... visa sāls ir finansēs.
26.06.2011 23:00 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Uz kādu darbu mērķē? Ir pieredze? Daudzas, tostarp arī es, no pašiem augstumiem nesāk.
Par kaut kā darīšanu, aizej uz sporta klubu, tur uzreiz meitenes riņķī uzrodas, un hobiju kursiem un lieta aizies!
26.06.2011 23:01 |
 
Reitings 1592
Reģ: 29.01.2009
mani ATTIEKSMI!!!!! un atmet šito čīkstēšanu un pīkstēšanu, ka pasaule ir netaisna tādai jūtīgai būtnei, kā Tev. tici man, neviens Tev nānāks uz mājām un neaicinās uz darbu. vēl mazāk to darīs, ja būsi visu laiku depresijā. cilvēkiem patīk dzīvespriecīgas personības. Tu par daudz domā par citiem, atmet to! saraksti visu uz papīra, ko vēlies sasniegt, kas jāmaina, kas traucē un strādā pie tā, lai to mainītu! dari ko lietas labā, lasi motivējošās grāmatas, skaties filmas par veiksmīgiem cilvēkiem, iedvesmojies, taču ja visu laiku čīkstēsi, ka dzīve ir netaisna, tad neko nesasniegsi. stājies pretī grūtībām, nevis ieraujies stūrī un ņaudi. pofig par pārējiem, ja negribi svinēt svētkus, tad nedari to, galvenais, ka jūties labi un, izejot cilvēkos Tev dzirkstī acis. nevienu nesaista problēmām nomākti cilvēki, bet gan saista cilvēki, kuri staro. varbūt vinjiem ne vienmēr veicas, bet dzīve no tā sastāv- aiz kaudzes neveiksmju ir veiksme. izvirzi mērķi dzīvē, pavisam nelielu, bet nozīmīgu un tā visu laiku, tas cels pašapziņu.
Tev jau ir 24, jāsāk atmest gaušanās un jāķeras klāt dzīvei!!!
26.06.2011 23:02 |
 
Reitings 2170
Reģ: 29.01.2009
Ir tāds foršs teiciens - Ja tev ir mērķis, ej uz to, ja nevari paiet, tad rāpo, bet, ja nevari parāpot, apgulies un guli mērķa virzienā.

Tu roku uz sirds uzliekot vari teikt, ka esi izdarījusi visu iespējamo, lai iedraudzētos, dabūtu darbu, iepazītos ar vīriešiem un citas lietas, ko tu tur gribēji? Vai arī uz sitienu viss nesanāca un tagad galvenais ir meklēt vainīgos un čīkstēt?
26.06.2011 23:02 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Nēģerēns - tur jau tā lieta, ka psihoterapeits man nepalīdzēs. Kad ārsts uzstādīja diagnozi, viņš man tā arī pateica, ka distonijas pamatā ir kaut kāda iekšēja sāpe, kas to visu izprovocējusi. Un viņš man tā arī pateica, ka psihoterapeits nepalīdzēs, ja dzīvē nekas nemainīsies...
26.06.2011 23:03 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Autore, kas, tavuprāt, tev palīdzēs?
26.06.2011 23:06 |
 
Reitings 4838
Reģ: 29.01.2009
Redz,atbilde rokās-pat ārsts saka,ka jāmaina ir attieksme pret lietām!Sāc to darīt un kā jau teicu-VD ir tikai tavas iedomas,nekas cits!!!Nedarīsi neko pati-tā arī paliksi iesūnojot
26.06.2011 23:08 |
 
Reitings 268
Reģ: 16.09.2009
TRH, esmu pārleicināta, ka palīdzētu. Man palīdzēja. ;-) Sen atpakaļ, bet situācija tāda pati kā tev.

Visu ko mēs tev sakām tu noraidi ar jauniem pamatojumiem, kapēc tu nevari. Tad ko tu īsti no mums gribi? Lai mēs žēlojam? Labi! Ak tu nabaga nabadzīte. Tu to neesi pelnījusi. Tev tas kaut ko mainīja? Atrodi to, ko vari. Ne viss maksā naudu.
Ja girbi kādas izmaiņas, saņem sevi rokaš un sāc darīt! Nekas un neivenam klēpī neiekrīt.
26.06.2011 23:08 |
 
Reitings 268
Reģ: 16.09.2009
Atvainojos par kļūdām, rakstīju ātri.
26.06.2011 23:09 |
 
Reitings 4838
Reģ: 29.01.2009
nēģerēns,ja nav noslēpums,kas tieši tev bija? :-)
26.06.2011 23:09 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Becky - es aizsūtīju pat CV uz vienu veikalu. Atnāca atpakaļ atbilde, ka esmu par labu priekš veikala. Šoks, ne? :) Man tik švaki negāja, kad valstī nebija krīzes. Tad sēdēju vienā ofisā administrācijā un visu darīju pēc labākās sirdsapziņas. Tas bija 2008. gadā, kad uz manām kandidatūrām atsaucās pat vairākas darba vietas vienlaikus. Toreiz pat atteicu, jo cilvēks taču nevar būt divās vietās vienlaikus. Nu tik tālu par darbiem. Tagad man daudzi atsaka, jo atzīst, ka man nav PIETIEKAMA pieredze. Tā teikt - pa mazu, bet kur tad lai to pieredzi rauj, ja netiek dota iespēja?
26.06.2011 23:09 |
 
Reitings 268
Reģ: 16.09.2009
Ķipa VD un narkotiku problēmiņa. Neprašņāt, negribu par to runāt.
26.06.2011 23:10 |
 
Reitings 4838
Reģ: 29.01.2009
Viss ok,ja nevēlies stāstīt un pr to runāt,es saprotu ;-)
26.06.2011 23:11 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Bet saproti, nēģerēns, pie psihoterapeita, lai aizietu, ir vajadzīga nauda. Viena vizīte maksā 20 Ls. Man vecāki diemžēl nevar atrast tādu naudu, ja man ir arī citas veselības problēmas, kurām parastie ārsti nevar atrast cēloņus. Tad nu man ir jāiet pie homeopāta, kur summas arī nav diezin cik mazas. Vismaz homeopāts palīdz. Process ir lēns. Un man vecāki tā arī pateica - izvēlies vai nu psihoterapeitu vai homeopātu. Abus mēs tev nevaram apmaksāt...
26.06.2011 23:13 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Uz vienu veikalu, bāc, nu tad gaidi, kad slotas kāts uzziedēs! :-D
26.06.2011 23:13 |
 
Reitings 1245
Reģ: 17.04.2009
Es ar` varētu pačīkstēt.Taču atbildot uz Magdalēnas jautājumiem,es sev godīgi pasaku- esmu par slinku un nē, es neesmu visu darījusi,lai kaut ko sasniegtu. Tu tiešām esi visu iespējamoi un neiespējamo darījusi?
26.06.2011 23:14 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits