Raudāšana

Mēģini domāt, par pilnīgi citām lietām, tad nesanāks raudāt, vai vispār atslēgt domas. Jo ja vēl vairāk uz to ieciklēsies, tad raudāsi daudz.

Es vnk cenšos domas nobīdīt kur citur-palasu kaut ko interesantu,pastaigājos,paklausos jautru/bumbsīgu mūziku :-) Lai gan citreiz vnk ir tā,ka asaras pašas kā bumbas ripo ārā,bet galvenais domā pozitīvi! ;-) Šodien ārā saulīte-par to vien pasmaidi!!! :-)

Kas ir tas, par ko Tev nāk raudiens?

:)(: man nav saulīte :-/
Bet vispār, es vai nu cenšos novirzīt domas, vai arī kožu mēlē [to es arī daru tad, kad ļoti,ļoti gribas smieties , bet nedrīkst] :-D

Es neieku galā, jo arī esmu ļoti emocionāla. Ja ir iespējams, tad vietā, kur ir daudz cilvēku,bet man ir uznācis raudiens,uzmeklēju kādu klusu stūrīti vai WC un biki nobirdinu asariņu, tik daudz lai tuša nenotek un cenšos pāris min.laikā saņemties.

paceļu seju uz augšu, lai asaras netek ārā :D

tā pati - :D

kniebju rokaa vai skraapeeju kaajaa.

es daru tā pat,kā "tā pati" :-D :-D

ceļu galvu augšā un pati pie sevis saku - "es neesmu tāda mīkstā,lai tādu mēslu dēļ raudātu-es esmu stipra!" -un turpinu to pie sevis atkārtot,kamēr asaras pāriet. man parasti palīdz ;-)

tā pati :-D
Es iedomājos to skatu :-D

tā pati :-D :-D :-D
Ak tad redz,kāpēc daudzas meitenes pa ielu iet ar paceltām galvām :-D Laikam šī iemesla dēļ,ka grib raudāt :-P

nekad neesmu pratusi neraudāt, kad gribas, un nekad arī laikam nepratīšu :D

Sakožu zobus tik cieši cik vien ir iespējams, un koncentrējos uz sāpēm

Ja ļooti gribās raudāt, to nav iespējams apturēt. Asaras nāks laukā negribot. Tieši asaru apspiešana liks raudāt vēl vairāk. Nu tā vismaz man bija. Vislabāk ir nedomāt par to, kas tieši sāpina, savādāk asaru jūra garantēta.


Nezinu kā citām, bet to, ka es raudu, vai grasos raudāt, nodod mans deguns. :-D Tas kļūst sarkans. Ja asaras varu noslaucīt, tad deguna krāsu nav iespējams mainīt. :-D

Es paceļu acis uz augšu, tad arī netek ārā! :D

Tas man atgādināja skatu, ko biju jau aizmirsusi. Kaut kādā trakā jubilejā viens džeks tā piedzērās, ka bija jāvemj. Viņš pacēla galvu augšā (ar vaļēju muti), lai vēmes neiet pāri malai, un skrēja ārā:D

essnee :D :D
manu gribēšanu raudāt nodod tas, ka es sāku uzreiz trīcēt un nevaru paelpot.

ja man nāk raudiens, tad arī nāk! es vispār reti raudu, tāpēc, ja man gribas raudāt, tad to daru, jo retu reizi varu atļauties :-P

kaut gan nē, atcerējos pēdējo reizi kad raudāju, diezgan tizli :-D tad gan gribēju ielīst zemē, lai pārstāju raudāt, bet nespēju :-D tajā brīdī kaut cik savaldīties palīdzēja, ja domāju par ko citu

essnee - ak dieniņ, cik tas ir drausmīgi :-D :-D :-D