Škiet, ka šis ir visvienkāršākais variants, jo neviens nevienam neko nesola, abi ir maksimāli piesardzīgi, lai netiktu pieķerti, patstāvīgajām attiecībām tas neko netraucē, tieši uzlabo. Abiem tās retās reizes, kopā esot, ir kolosālas, neaizmirstamas, nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu. Nav nekādu melu, šķiet, ka tā varētu turpināt mūžīgi, jo nezūd tās sajūtas, kas paratsi ir pāriem iemīlēšanās procesā, dzirkstelītes šķīšt visu laiku, nav nekādas rutīnas, tikai bailes pieķerties ta pa īstam. Gribētos dzirdēt, kā ir gājis meitenēm ar līdzīgu modeli, pie kā tas galu galā ir novedis un vai tiešām sirds vēlāk nesāp? Varbūt tas viss nav tā vērts? Šķiet, ka sagaidīšu šeit arī morālistes komentārus, nu bet- lūdzu, viedoklis ir un paliek viedoklis, tikai nav pareizu vai nepreizu viedokļu.