Sveikas! Vai esmu tāda vienīgā, kurai tā liekas? Ok man bija laimīga bērnība, protams, tikai pa mājām. Bet tagad ir brīdis, kad man ir jādodas prom (studēt). Dzīvoju laukos un vidusskolā mācījos pilsētā, bet ... vienalga jūtos kā nepazītu pasauli. NEKAD neesmu braukusi kaut kur tālāk par savu pilsēteli viena. Vienmēr līdzi jābūt māsai. It kā tas ir tāpēc, lai mani pasargātu, bet tagad man būs lielākas problēmas, jo apzinos, ka pat varētu apmaldīties 2 ielās. Bija ideja jau vasarā padzīvot Rīgā, ir pat kur, bet mana mīlošā māte protams nelaiž. Pat dokumentus iesniegt man būs līdzi māsa (e) Nesaprotu ko darīt