Došanās uz ārzemēm.

Tā, arī pasaki, tie jau tikai 2 mēneši.

jā,tas jau patiesībā ir sasodīti vienkārši,galu galā,es arī gaidīju,kamēr viņš bija ārzemēs, bet man bail. |-)

varbūt ir iespēja doties viņam līdzi?:)

Beidz baidīties un vnk pasaki! tu taču nezini kāda būs viņa reakcija.. tad, kad teiks "nē", tad arī nāc sūdzies cosmo :-D

diemžēl nē,viņš šeit jau strādā,diezgan labā vietā,nebūtu prāta darbs to visu pamest, divu mēnešu pēc.
Es savukārt uzskatu,ka tas būtu pat labvēlīgi mūsu attiecībām,kopā esam jau 5 gadus no kuriem 4 diendienā dzīvojam kopā,pazudusi dzirkstelīte,viņš ir vēss,lai gan ticu,ka mīl..varbūt tas būtu tāds laiks,kad abi varētu saprast,ko mums katram šīs attiecības nozīmē?
Es jau ļoti gribu braukt,jau arī pateicu,ka braukšu..tikai vai viņš neapvainosies? Lai gan,par ko tur apvainoties? Tas jau tikai manā labā...

Man ir identiska situācija :-D Tiesa gan, es jau 3 mēn. esmu ārzemēs

Flora,es nojaušu gan,un zinu,ka viņa atbilde būs nē, jo man jau kādu laiku atpakaļ piedāvāja braukt uz citurieni,par ko mums izcēlās kašķis,bet nu tad neaizbraucu,jo vēl skolā bija šādas tādas lietas.

Lafayette-un kā? Kā Tu to savam draugam paziņoji?!

Vienkārši paskaidro, ka tā ir laba iespēja nopelnīt naudiņu, jo tās nekad nav par daudz. un ja vēl jābrauc pie pazīstamiem cilvēkiem, kur zini ka būs dzives vieta un darbs, tad jābrauc ir.
un galu galā 2 mēn nav daudz.
man arī bija tāda situācija, bet es paziņoju, ka braucu uz 6 mēnešiem. un izturējām. gan jau tevi arī sapratīs :)

Nu tā,vienkārši pateicu,ka man ir iespēja doties pastrādāt un būtu muļķīgi šo iespēju neizmantot,jo vecāki man arī ir šajā valstī. Draugs nebija pret,tagad pat ir apmierināts,ka ir miers no manis.Dzīvojām jau arī kā vecs laulāts pāris,rutīna utt,toties tagad ir tādas ilgas un gribas satikties,uhh tās sajūtas satiekoties pēc tik ilga laika ir fantastiskas (l) Ja attiecības ir kaut cik stabilas,tad nav par ko uztraukties :-) Attālums tiešām satuvina (l)