Sveiki visām!
Noteikti,ka kāda tam ir gājusi cauri un arī man varētu kaut ko labu ieteikt!
Situācija. Biju ilglaicīgās attiecībās, izšķīros no puiša un sāku baudīt brīvību!Nebija nekādas domas,ka gribētos jaunas attiecības,vnk izbaudīju savu laiku,ko visu veltīju sev-savām interesēm,atpūtai,studijām utt.Tiešām jutos labi,jo tiešām sapratu,ka man tā brīvība ir agrāk pietrūkusi.Aizgāju uz vienu pasākumu (bez jebkādiem mērķiem) un iepazinos ar vienu vīrieti.Vārds pa vārdam,sākām katru dienu sazināties (skypā un pa telefonu),satikāmies,bet izrādījās,ka viņš dzīvo un strādā ārzemēs.Nav jau tālu no LV-Ziemeļvalsts (laikam jau daudzi tagad tur!) Jā,nav viņš latvietis!
Tad nu bija viss kā nākas-jaukas dienas,tauriņi vēderā,uzmanības apliecinājumi,mīļums...Viņš izteica vēlmi,ka gribētu,lai es aizbraucu pie viņa padzīvoties,tagad vasara būs un tā!Pirmajā momentā,kā jau viss bija skaisti un jauki,likās-jā,varētu aizbraukt,būtu forši,apskatītu jaunas vietas,atpūstos!Jo tuvāk nāk tās dienas,kad aptuveni runājām,ka es varētu lidot,jo saprotu,ka mazāk gribās!!!Ne tas,ka man viņš nepatiktu vai kā,bet es saprotu,ka neesmu gatava nekādām attiecībām,gribās vēl to brīvību izbaudīt!Bet viņš jau mani sauc par savu meiteni,draugiem par mani izstāstījis,baigi laimīgais un tā,bet jo viņš vairāk visiem par mani laimīgi stāsta un baigos plānus kaļ,jo tas vēl vairāk mani atgrūž (tiešā nozīmē)!
Viņš man tik ļoti pieķēries - vienreiz drusku sastrīdējāmies un viņš gandrīz vai eksplodēja!Ehh..jo jūtu,ka viņš vairāk mani velk pie sevis un bīda uz attiecību pusi,jo man vairāk gribas no tā visa novērsties,ielīst bedrē un vāku virsū!Neesmu tam gatava un ja es viņam tā pateikšu,viņš to nesapratīs,jo esam dažāda rakstura un kultūras! :-/
Eh,meitenes,jūtu,ka esmu baigās ziepēs-džeks sacerējies,bet man jūtu nav nekādu un vēl tā viņa ikdiens prasīšana,kad braukšu,mani vnk nogurdina un bez maz sāku jau izvairīties drusku!
Ko jūs ieteiktu?Kā labāk no tā visa tikt vaļā? (s)
13
