sveikas, meitenes! tad nu rakstu, lai vai nu izsūdzētu bēdu, vai arī vienkārši lai izliktu sirdi, īsti nezinu, bet nu pastāstīšu, kā man pagaidām iet.
vienmēr dzīvē ir bijušas melnās līnijas, kad viss neiet kā vajag, bet nu vienmēr tas ir beidzies, atrisinājies un visādi citādi. nu kā, vienkārši visam jābūt līdzsvarā, tas saprotams, tāpēc arī to visu vienmēr var mierīgi pārdzīvot.
taču tagad viss ir aizgājis pat vairāk kā galīgi greizi. sākās ar parastām muļķībām/ nelaimītēm, piemēram, viss krīt, besis par to visu, universitātē varbūt neiet kā vajag, sastrīdies ar kādu bezjēdzīgi. nu labi, domāju, ka pāries, taču tagad sāk vēl vairāk viss bojāties, pilnīgi viss krīt no rokām, pat ēst nevar uztaisīt normāli, pat tādas muļķības kā ceptas olas piedeg, blakus stāvot taisot. nekas nesanāk, salauzu iPodu, salauzu datoru, pati esmu jau simts reizes visās sienās skrējusi, durvīs triekusies, klupusi, kritusi, pa divām nedēļām uzberzusi pa 10 tulznām uz katras kājas, visam, ko daru, nāk jauni šķēršļi klāt, pat aizbraucot uz mājām man lieku reizi vēl bija papildus jāmaksā par visām muļķībām, visi transporti kavējas, visur beigu beigās jāskrien, nāk neparedzēti tēriņi viens pēc otra, kuriem šķietami nav gala, lai gan tā jau naudas nav, ārā iziet nevar, saulē uzreiz slikti paliek, lai gan nekad tā nebija bijis, plus vēders visu laiku čakarējas, nepārtraukti problēmas pat ar veselību, tagad sāk arī rādīties murgi, ka mani nogalina, katru dienu jaunos veidos. pēkšņi vēl neko neēdot pieņēmos par trīs kilogramiem svarā, bet nu tas tā, vienalga, to visu nu kaut kā nebūt vēl var pārdzīvot, taču šodien jau galīgi vairs nevaru izturēt. šorīt izbesījusies, neizgulējusies, par vēlu cēlusies sāku rītu, lēju karsto ūdeni krūkā, kurā parasti, taču pēkšņi tā uzsprāga un pusotrs litrs verdoša ūdens izgāzās pa visām kājām. vēl līdz šim brīdim trīc rokas, galīgi slikti, visu laiku nāk raudiens. sāku domāt, ka varbūt kaut kas ar enerģiju nav kārtībā, prasās attīrīties vai es nezinu, vienvārdsakot, tas ir briesmīgi, es nezinu, ko darīt un kā justies, jau pilnīgs besis, nekas nesanāk. sāc domāt pozitīvi, cerēt, ka viss pāries, bet tad atkal nāk un gāžas viss negatīvais pāri.
nezinu, piedošanu, ka šeit visu savu negatīvo izgāžu, pie tam vēl tik daudz te sadrukājusi, vienkārši jau pilnīgs bezceris uznācis par visu, neziņa, ko iesākt ar sevi un vispār, un bailes, kas vēl sagaida priekšā, ja viss tā turpināsies. :/