"labā dzīve" ir divejāda- viena cilvēku daļa to ir ieguvusi ņemot kredītus, lai iegādātos dārgās mašīnas, dzīvokļus, mājas un zīmolu apģērbu. otra daļa to ir ieguvusi nelikumīgi- ar nodokļu nemaksāšanu, naudas atmazgāšanu, dažādām mahinācijām.
jā, Rīgā ir daudz cilvēku ar "labo dzīvi", bet īstenībā laba dzīve ir tad, kad Tevi mīl un Tu mīli, Tev ir jumts virs galvas, esi paēdusi, vari normāli apģērbties un pa retam aiziet izklaidēties, aizbraukt kādā ceļojumā vai vienkārši bez iemesla nopirkt kilogramu šokolādes.
neapvainojies, bet var manīt, ka esi no dziļiem laukiem, jo šāda veida cilvēkiem Rīga šķiet zelta bedre. piekrītu, ka šeit ir iespējas un man šeit patīk dzīvot, bet tajā pat laikā te ir džungļi. te ir jācīnās par savu vietu, lai spētu dzīvot nevis vilkt galus.
uz ielām ir arī cilvēki, kuriem nav ko ēst un tādu netrūkst, par nožēlu.
mana māsīca rāvās ar visām 4 uz Rīgu. kad te nokļuva, aplauzās, jo kļuva par pelēko peli, nevarēja izlekt starp citiem kā tas bija laukos. nokārtu galvu devās atpakaļ uz laukiem.
vieglāk ir tiem, kuri te jau dzimuši.
ja esi cīnītāja, uz priekšu! ;-)