Blānša, noskaņa Tavs tekstos ir cita. Vismaz es Tevis rakstītajā kādreiz manīju cilvēku, kurš sevi meklē un daudz par maz sev tic, vismaz tā šķita. Tagad atkal ir tā, ka Tu esi mainījusies, neesi kļuvusi daudz pārliecinātāka par sevi, bet piekasīgāka pret ikdienu (mans subjektīvais viedoklis). Tu kaut kādā veidā audzē zarus, taču ne galotnes virzienā, bet uz sāniem. Un pats muļķīgākais, ka Tu man tikai pēdējās dienās šķieti ļoti nobijusies no vientuliības, šo pati sev nemāku izskaidrot, bet dalos ar to, ko domāju.