Jep, man tāds bija. Baigi foršs večuks, viņam bija pāri 60 gadiem, man tik ļoti patika ar viņu braukt. Bet reizē, kad man vajadzēja no viņa dabūt parakstītu grāmatiņu, viņš sāka izteikt piezīmes, ka vajadzētu izbraukt no Rīgas, pavizināties pa klusiem ceļiem un tā... no sākuma izlikos, ka nesaprotu, tad viņš uzlika roku uz kājas, es noņēmu un kaut ko smējos, iekšā viss vārījās.
īsti neatceros, kā tur bija, bet laikam man bija jānodod autoskolā aizpildīta tā grāmatiņa, lai varētu tikt pie teorijas kārtošanas csdd, kura jau man bija pieteikta pēc pāris dienām. Man jau bija nopirkta mašīna un pēc nepilnām divām nedēļām bija obligāti jādabū tiesībās, jo pēc tam bija ilgstoši jāaizbrauc. Sapratu, ka nevaru pasūtīt viņu, jo tad man enspīd tiesības.
ķiķināju un teicu, ka visu laiku nākšu pie viņa braukt, jo vēl taču braukšanas eksis jānoliek, ka man patīk ar viņu vizināties un to izbraukšanu caur kaut kurieni saorganizēsim citu reizi, lai tik tagad uz liek parakstu. Tā arī sarunājām,. izkāpu no mašīnas, izbimbājos, sazvanīju draugu. Protams, pēc tam vairs braukt pie viņa negāju. Pieteicu eksi un aizgāju likt. Viņš man zvanījās katru dienu, tad paŗstāja, bet dienā pirms eksāmena atkal zvanīja. Tā teikt - man vis beidzās baigi veiksmīgi.