palīdziet, izmisums, vientulība

She's a lady, taisnība. Pirms pus gada pārtraucu 3,5 gadus ilgas attiecības un tagad joprojām tāds periods, kad gribas vienkārši izbaudīt brīvību un izballēties, papriecāties ar vīrišķiem :-) Bet viņi kaut kā pieķeras baigi ātri un pēc tam ir grūti iestāstīt, ka es neko nopietnu negribu. Pielīp kā dadži ;D

zaļa, lasīšu kaut kādus dārzeņus :-D Izdomāju, ka vajag saņemties un piepelnīties pa vasaru + nocepšos brūna un varbūt nometīšu kādu kilogramu, kaut gan nav daudz ko mest :-)

Oi, lapsīgā, nemaz i nerunā. Vēl vakar ar vienu iepazinos, izrādās diezgan neatlaidīgs, bet šajā situācijā man tas nu tiešām nav vajadzīgs. :-/ :-D

Lapsīgā, izklausās labi, bez tam varēsi valodu pamācīties (vismaz man tā būtu). Man ļoti patīk somi, lai Tev ir fantastisks laiks tur, ne tikai ar peļņu un -kg, bet fantastiskiem draugiem un neaizmirstamiem piedzīvojumiem!

She's a lady, viņiem kaut kādi sensori laikam ir :-D Kā pašķīros, tā savairojās kā odi. Viens pēc otra. Tik žēl, ka es izvēlīga esmu.


zaļa, super, paldies! (l) Būs jau žēl atstāt te draugus uz visu vasaru, jau tagad sāku čīkstēt, bet esmu apņēmības pilna strādāt un sapazīties ar jauniem cilvēkiem. Un jā, valodu arī ceru uzlabot :-)

lapsīgā, vari, lūdzu, iedot e-pastu? :-)

Lapsīgā, nebūsi Lahti vai Ylivieska tuvumā? Tur es Tev varu ieteikt jaukus cilvēkus izklaidei, ja kādreiz kļūst skumīgi

Lapsīgā- tiem vīrišķiem tie sensori laikam dažādi- citiem atkal ir tā, ka vajag tieši to, kas jau ir citam; citiem atkal ir vienkārši ar sevi apmierināto meiteņu sensori. :-D
Varbūt Somijā būs vīrišķi, kuriem labāk veiksies saprast, ka izklaide ir vienkārši izklaide. ;-) :-D :-D

Bananababe, [email protected]

zaļa, diemžēl tik tālu nebūšu. Tepat Somijas dienvidos ;-)

She's a lady, es uz to pašu ceru :-D

viriesi jut nogribejusas vecenes un tas atgruz.
nu vismaz kas lika vina iemileties-mans smaids.

Tici man, puišus nodarbina tieši šāds pats jautājums, tikai par meitenēm. Manā draugu lokā ir vairāki nedzeroši, gudri un gana gari puiši, kas arī pārdzīvo otrās pusītes neesamību.

Varbūt iepazīstināt? Viņu vecms variē no 18 - 26 :-P

Tici man, puišus nodarbina tieši šāds pats jautājums, tikai par meitenēm. Manā draugu lokā ir vairāki nedzeroši, gudri un gana gari puiši, kas arī pārdzīvo otrās pusītes neesamību.

Varbūt iepazīstināt? Viņu vecms variē no 18 - 26 :-P

Zinu, kā tu jūties, jo abas esam viena vecuma, arī es esmu kādu laiciņu viena. Ak, kā reizēm gribējās pa sienām rāpot, jo bija vientuļi, nebija kas samīļo,ilgojos pēc attiecībām un pietrūka viss pārējais,kas piederas laimīgam pārītim. Domā, ka tagad esmu laimīga, jo man noteikti ir puisis? Garām! Puiša man nav, bet es vairs nekaucu, nekrītu depresijā un neskatos uz visiem ar izsalkušu skatienu. Es uz puišiem vispār neskatos ar mērķi. Ja sanāk kādu ieraudzīt,tad paskatos , pasmaidu citreiz un viss.No lupatas esmu pārtapusi par pašpārliecinātu,ar sevi apmierinātu jaunu sievieti,kurai nav vajadzīgs kaut kāds vīrietis,lai būtu laimīga. Man ir bijušas 2 neveiksmīgas attiecības,kas sekoja viena pēc otras. Bija grūti,jo nebiju pieradusi būt viena. Tā pat bija mana fobija.Skatījos uz vīrišiem mirdzošām actiņām kā uz atslēgu uz laimi. Ilgi nevarēju saprast,kāpēc esmu viena. Palēnām sāku iemācīties pabūt ar sevi, novirzīju uzmanību citur. Sāku lasīt labas grāmatas, kas man burtiski iekrita rokās kā sauktas. Atklāju,ka neesmu nemaz gatava attiecībām, jo iemīloties manī atmostas lupatas sindroms. Lasot tiešām izglītojošas grāmatas, esmu nonākusi pie secinājuma,ka vīrietis un attiecības nav nekāda zelta bedre, bieži vien vīrietis nāk nevis kā laime, bet gan nelaime, sabojājot dzīvi, ikdienu, pašcieņu,laimi un tā varētu sarakstu turpināt. Zinu, ka izklausos pesimistiska, bet tā nav - esmu reāla. Vientulības izmisumā mēs bieži vien esam gatavas paciest jebko un jebkādu vīrieti, lai tikai būtu. Tas nav tā vērts, tā ir vislielākā kļūda. Mēs esam pelnījušas tikai to labāko, jo dzīve tā jau nav rožu dārzs. Priekš kam ir vajadzīgas liekas klapatas jau tā sarežģītajā dzīvē ar vīrieti,kurš nav tevis vērts,taču ir tev blakus, tērē tavu laiku,enerģiju, naudu,lai tikai būtu? Esi brīva, atpūties, izklaidējies, AUDZ UN ATTĪSTIES, un tikai tad, kad būsi sastapusi ,tavuprāt,vislabāko, lūk, tad ļaujies attiecībām, bet nenoraksti tagad sevi tikai tādēļ,ka esi pašlaik brīva. Nu saņemies taču! Padomā pati, vai tev tagad ir vajadzīgi alkoholiķi, ņuņņas, varmākas, vīrieši,kas tevi pazudinās, lai tikai tev būtu kāds blakus? Labāk esi tagad brīva, attīsties,pilnveidojies, lai tad,kad sastapsi lielisku puisi, būtu gatava šīm attiecībām un izbaudītu tās! ;-)

Tēmas autorei: babņikus, alkoholiķus pievelk sievietes, kurām jau ir iekšējā programma tādus pievilkt. Tas, ka nemāki atrast sev piemērotu vīrieti nozīmē vienīgi to, ka pati neesi pietiekoši labi tikusi galā ar sevi - vai nu tev ir kaut kādi iekšējie kompleksi vai arī tev ir pasaules lāpītājas sindroms.
Vai esi gatava attiecībām? Attiecību nav tad, kad cilvēks nav spējīgs neko tajās ieguldīt.
Tas izklausās absurdi, pliekani un muļķīgi, bet tiešām - jo vairāk gaidi, jo mazāka iespēja, ka atnāks. Tas ir tāpat kā pāriem, kas cenšas tikt pie bērna, bet nekā. Viņi vienkārši ir tik ļoti iekšā tajā procesā, ka neļauj dabiski notikt tam, kam ir janotiek - cik vīrieši tev ir lemti, tik arī būs, bet kādi - to tu pati vari kontrolēt.
Lai izdodas!

Nesaprotu ko tu gaidi , jo arī lieliskajam vīirietim ir nepilnības .Un ja katrā saskata tikai tās tad problēma ir jāmeklē sevī :)

Es izteikšos ar pretējām sajūtām.
Man ir 23.
Nekā nopietnāka par pāris randiņiem man vispār nav bijis. Bet cik man ļoti tomēr patīk šī brīvība un neatkarība. Es daru ko gribu, izklaidējos kad un ar ko gribu. Izbaudu iespējas iepazīties, koķetēt. Darba dienu vakarus atstaju sev, savām darīšanām, priekiem un sevis lutināšanai. Šie gadi un jaunība ir tikai vienreiz. Un man ne brīdi nevelk uz saistībām un attiecībām. Es eju ar paceltu galvu un smaidu sejā, novērtējot to, kas man ir tagad un neskumstot par to kā nav. Un laikam jau arī nevajag.

ārprāts..
es joprojām nespēju noticēt, bet lieta tāda- vakar ar draudzeni mazliet atpūtāmies un iedzērām, lasījām cosmo diskusijas pat feiliem utt. No rīta, atverot e-pastu, nesapratu, kas par lietu, līdz iebraucuu, ka vakar viņa nosūtīja e-pastu zaļās aprakstītajam čalim. :D
bāc, man ir tāds kauns.
it kā jau labu gribēja..bet tas teksts, ko aizrakstīja, vnk nogalina. :D

Oga. nu, nu? :-D padalies ;-) :-D

aai,man tiešām kauns.:D
Viņš no rīta bija atrakstījis- kas te viņu izjoko..aizsūtīju atvainošanās vēstuli ar skaidrojumu kas un kā, bet tad viņš rakstīja, ka ir ieintriģēts un vairāk ieinteresēts ir mani iepazītiet, nevis atklāt, kurš bija iniciators. :D

Es pavisam neticu, ka tas īstais pats atnāks, bet man liekas, ka vienkārši nevajag mest plinti krūmos un ja patiešām gribas iepazīties, nevajag bīties un besīties no pirmajām neveiksmēm.
Man arī nebija drauga un biju ar mieru mēģināt internetā. Rakstīja visādi vīrieši, bet lielāko daļu es jau uzreiz atsijāju, jo nepatika. Arī likās bezcerība, bet tad viens uzrakstīja super īsu vēstuli, bet iepatikās. (l) Tagad gan esmu uzzinājusi, ka viņš uzrakstīja tikai tāpēc, ka tajā vakarā nebija ko darīt, bet nu jau 3 gadus kopā.