Situācija sekojoša -
nesen iepazinos ar vīrieti (viņam 35, man 21), mūs iepazīstināja kopīga draudzene. Viņš ir veiksmīgs uzņēmējs, kam patīk baudīt dzīvi. Radis pie skaistām meitenēm. Esmu satikusi viņu pāris reizes, cilvēks interesants, bet kā vīrietis mani nesaista.
Šodien viņš mani uzaicināja doties kopīgās brīvdienās uz pilsētu, kur vienmēr esmu sapņojusi nokļūt (nedzīvoju Eiropā). Ticu, ka man dzīvē būs vēl citas iespējas turp nokļūt, bet šobrīd tas izklausās wow un gribas doties. Priekš viņa, nepārprotami, esmu tikai izklaidei.
Esmu vienmēr bijusi "pareizā" meitene - satikos ar pareizajiem puišiem, nepiekopju vieglprātīgu dzīvesveidu, utt. Vienmēr ir bijis arī bail uzdrošināties uz kaut ko vairāk, zinu, ka esmu pelnījusi tikai labāko, bet grūti to tiešām saņemt. Ir gribējies būt kā tām meitenēm, kas nodomā par citiem, bet vienkārši bauda dzīvi un ņem no tās visu, ko vēlas.
Zinu, ja došos rīt ar viņu (uz dažām dienām), viņš gribēs pārgulēt. Man viņš ir neitrāls - ne pievelk, ne atgrūž.
Jautājums, uz kuru šobrīd cenšos rast atbildi - vai ir vērts doties un izklaidēties, zinot, ko man par to ir jādod viņam. Bet tajā laikā - izbaudīt interesanta cilvēka kompāniju manā sapņu pilsētā, atpūsties tā, kā to nekad neesmu darījusi. Bail nožēlot neizdarīto, un bail no sirdsapziņas pārmetumiem (bet par ko gan?). Kaut gan zinu, ka, ja šī pieredze nebūs man patīkama, spēšu ar to sadzīvot.
Vai ir vērts būt sliktajai meitenei? Kāda ir Jūsu pieredze?
Un vēl - citreiz grūti atrasties kopā ar pieredzējušāku un turīgāku cilvēku - es uztraucos, vai blakus viņam nebūšu pelēka. Man pat nav tāāādas kleitas, ko uzvilkt uz vakariņām.