Labrīt (l)
Pat nezinu, kāpēc īsti rakstu, bet nu, uznāca..-pažēloties gribās.
Tātad, ar pusi esmu izšķīrusies jau aptuveni pusotru gadu. jaunu attiecību- nav.
Izturējās kā pret atkritumu,necienīja,krāpa, apmeloja un tā. bet nu, saņēmos, beigās patriecu ratā, jo , galu galā, neļaušu sevi mūžīgi ,atvainojos, dirsināt.
bet situācija sekojoša- tas,ka nepārtraukti aizmiego, pamostoties, ēdot pusdienas un kārtojot māju ir prātā, tas vēl tā.. :-D , bet- nevaru uzsākt neko jaunu. Pielūdzēju netrūkst, esmu mēģinājusi uz randiņiem iet.. Līdz ko čalis kaut roku ap pleciem apliek, man kā ar elektrību pa ķermeni :-D - acu priekšā bijušā seja un viss, visi pielūdzēji var iet ellē. :-D
Smiekli smiekliem, bet ļoti gribās mīļumu, uzticību, attiecības. Itkā esmu gatava tam visam, bet tajā pašā laikā- nu nemaz.
Galu galā, cik vēl ilgi mocīties? (e) jaunība uz vietas nestāvēs ;D
lieki piebilst, ka visu šo laiku esmu arī bez seksa.. Gribās jau zvērīgi, bet vienas nakts attiecības nav priekš manis, vēl jo vairāk, ja pat roku ap pleciem paciest nevaru, kur nu vēl ko citu.
Nezinu, ko no Jums, mīļās meitenes, gaidu, bet gribējās izkratīt kādai sirdi.
ieteikumi- iet, ar draudzenēm ballēties un tā- nepalīdz. Eju, ballītes, pasēdēšanas, kafejnīcas un klubi. Viss notiek. Bet no sava purva ārā netieku.
Ko nu? :-O
69
