drauga mamma jaucas privataja dzive

Draugam pazud jebkada aizture un vins visu vinas sacito uztver ka absoluto patiesibu.
Es protams nevaru iet un teikt vinai tiesi- lai vina palaiz vala delu no savam vazam.Godigi..jutos bezspeciga, pec tam kad vina ir kaut ko vinam 'iepotejusi'

/meitenes, ko man darit lai to mainitu ?/

Pirmkārt jau parunā ar puisi, pasaki, ka jūties malā atstumta, ka TU gribi lemt ar viņu par jūsu nākotni, nevis, ka to dara mamma.
Paskaidro, ka pilnībā respektē viņa mammas domas,saproti,ka jāuzklausa, jāapciemo un tā, bet ka visam ir savas robežas..
ja neiet pilnīgi nekādā jēgā un viņš ir memmītis, izlem, dalīt vīrieti ar viņa mammu pilnībā, jeb tomēr saņemties, un atklāti, skarbi,bet pieklājīgi aci pret aci runāt ar māti..

Pasaki savam draugam, kā jūties. Labi, nevaru zināt iznākumu, bet paredzu, ka nekas nemainīsies (spriežot pēc tā, ko esi uzrakstījusi par drauga ietekmējamību). Ja arī viņš runās (un tas ir maz ticams, jo viņš, visticamāk, nevēlas sarūgtināt savu mammu), tad mamma vienalga viņu ATKAL ietekmēs!

Vai drauga mammai ir vīrs vai viņa dzīvo viena? Tas arī ārkārtīgi ietekmē dēlu (ja mamma viena, tad viņš vēlas par viņu parūpēties utt., negirb nekādā veidā viņu aizvainot, jo viņa tak viņu ir uzaudzinājusi).

Tev ir jābūt stiprai, vai nu sakod zobus, paklausies, ko viņa saka un dari vienalga pa savam (pēc tam arī kritiku laid gar ausīm, zinu, ka tas ir grūti), vai vienreiz skaidri un gaiši viņai pasaki, kur ir viņas kā mātes robeža. (Bet, tas, iespējams, līdzēs tikai kādam laikam, tad atkal viss sāksies no jauna)

Protams, es nezinu ne kāds ir Tavs draugs, ne kāda viņa mamma, šie piemēri ir balstīti uz konkrēta cilvēka veidolu!

Veiksmi Tev! :)

Nja, man ari ir shada loti lidziga situacija. :-/ Ir smagi, bet nu kka izrunajamies ar draugu un šobrīd viņš mani puslīdz saprot - es ceru.

Esam vnk nonākuši pie secinājuma, ka nākotnē būvēsim savu ligzdiņu, pilnīgi un galīgi atsevišķi un tālāk no mūsu ģimenēm :-) Jo, lai cik ļoti viņi mūs un mēs viņus milētu, ir jāietur distance, ja runa iet par mūsu attiecībām un nākotni.

Konkrēti Tev, es ieteiktu izrunāties ar draugu par to visu, kaut gan, ja viņam ir tik vājš raksturs, ka ir ta ietekmējams, varbut nekas ari nemainisies... (t)

man ir otrādāk, manā attiecību dzīvē jaucas mani ģimenes locekļi, visu laiku norāda kas man jādara, ka puisis tāds un šitāds, it īpaši mana vecmamma, kurai ir uzskats ka visi vīrieši ir maitas kretīni(spriež pēc savas pieredzes),norāda un baksa mūs pat jaucas pa vidu kad man ar draugu ir kāds strīds, vienkārši sēž un nekur neiet.. (e)

Paldies,

Jaa, tur ir viens no galvenajiem iemesliem- vina ir viena,(nedzivo vairs kopa). Un to vina kompense ar delu.
Tas reali ir murgs un peredzejusai, gudrai sievietei(vinai) to vajadzetu partraukt darit.Aiz cienas pret mani un kaut vai pasas delu un vina/musu dzivi.
Vina zvana delam vairakas reizes diena. Klacojas kas ko darijis, teicis.
Godigi sakot man tas ir liidz kaklam.
Uzvelkos, kad vina atkal kadu apruna, jo zinu, vina smalkaa veidaa to dara ari par mani.

Es jau sen esmu samierinājusies, ka drauga mammai ir bijusi nelaimīga laulība, viņi ģimenē atklāti runā par krāpšanā, ir uzskatas, ka tas ir bez maz vai normāli, bet precēties nevar, tās ir mokas škiršanās utt, tādēļ es nemaz negrasos uz gredzena sagaidīšanu. Dažreiz es saprotu kāpēc attiecības ir tadas kādas tās ir, laikam ir lietas, ko ģimene neieaudzina, pēc tam jau pieaugušu cilvēku neizmainīsi.

Liels paldies par viedokli.Ka Tu rikotos mana vieta?Ja drikst lugt tavu padomu:)

Man ir pavisam citādāk, tur viss ir vēsi, neviens ne par vienu neliekas zinis, tikai sazvanās, ja kko vajag ledusskapī vai mājās notiek ballīte un tiek sadalītas istabas!

Tavā vietā, es laikam sajuktu prātā, bet apmēram zinu kā tu jūties, jo manas mammas draugs, pieaudzis vīrietis, nemitīgi sūdzas maniem vecvecākiem par to, ko mamma dara nepareizi vai kas nav pa prātam, vai viņu ir aizvainojusi :-D Nu es par to pasmejos, bet, ja man tā būtu ikdiena, es diemžēl nespētu izturēt, man tomēr patīk, kad vīrietim pieder vārds, protams, arī ne tādas galejībās (tik vēsi) domāju kā ir mana drauga ģimene, kaut gan citreiz jau viņi arī utinas, bet nekad neesmu dzirdējusi kkādus mīlestības pilnus vārdus!

Jaa..Vinai ir bijusi nelaimiga lauliba un man ir liela un patiesa sapratne un lidzjutiba par visu to pret vinu.
Bet jabut tacu paskontrolei, spejai apzinaties robezas(savas dzives -un sava dela un vina draudzenes)
Kadas ir iespejas un varianti atbrivoties no vinas jauksanas un ietekmes musu dzive?

jaa, tas variants ko tu aprakstiji ari nav no labajiem. virietis lupata, ko vel var teikt... (t)

Tu ar puisi esi mēģinājusi par to runāt? Vai arī viņš pats to nemaz nepamana? Un viņam tas šķiet pašsaprotami? Es, piemēram, esmu daudz runājusi par tādām lietam, ka mamma ir jāsamīļo, jānoskūpsta, ka māsa, ja atvedusi svau līgavaini, tad jāpaspiež roka, bet manam draugam nospļauties par tādām lietām, mani reizēm tas biedē, biede veidot ģimeni, jo redzu, ka nabaga puisis nezin, kas ir mīlestība. Zinu, ka mīl mani no visas sirds ir to apliecinājis 100x, bet ir lietas ar ko nespēju samierināties.