oj, man dzīvojoties apmaiņas gadā vidusskolā un tagad studējot Francijā, kur man universitātē ne tikai francūži, bet cilvēki no visas pasaules, vispār priekšstati ir gan jauni radušies, gan vecie ir izzuduši. Kā kādu cilvēku iepazīstu, tā man tie stereotipi mainās. bet, protams, ka skandināvi ir klusāki un cilvēki no dienvideiropas skaļāki. man ļoti patīk cilvēki no Dienvidamerikas. No āzijas viņi visi vairāk savā bariņā tusējas, bet man viņi patīk, klusi, mierīgi, smaidīgi, visu laiku viņiem tāds zen :D
Man patīk arī krievijas krievi, ļoooti sirsnīgi cilvēki, un kā jau te viena meitene iepriekš pieminēja, nevar salīdzināt ar Latvijas urļikiem.
Zinu, ka man pret vienu rasi vai tautību vai ko citu (īsti nezinu kā lai noformulē arābus - rase - eiropieši, bet visi nedzīvo arābijā :D, nu, musulmaņi) ir ļoti ļoti lieli aizspriedmi, un diemžēl, es, diezgan pacifistiski noskaņotā meitene, šeit dzīvojot esmu kļuvusi ar nedaudz rasistisku noslieci. Bet ko var darīt, ka lielāko daļu šejienes noziegumu pastrādā arābi, ka ja tu viņiem uz ielas neiedod, cigareti, kad viņi prasa, viņi nolamā 3stāvīgajos tavu māti, ģimeni un suni, ka vienkārši lielās pilsētas jau ir palikušas bīstamas to lohu dēļ, un visu pārņem kebabs.