Paldies Tev, Ex! :)

man ar saviem bijušajiem arī ir labas attiecības. un protams, no šīm attiecībās kaut ko ieguvu un iemācījos :)

A. varu teikt paldies,ka viņš bija tieši tas pirmais puisis ar kuru man bija pirmais skūpsts - tas bija vnk fantastiski! (l) Tieši viņš bija tas,kas mani iedrošināja uz to visu - vēl šodien atceros to dienu :-) Tik maigs bija,romantisks - super!!! (jā,viņš jau nezināja,ka es to daru pirmo reizi,jo mani pat vēl uzslavēja,bet viņš bija meistarīgs)
It kā nekas nozīmīgs,bet priekš manis tas ir kkas īpašs (l)

Cik mīļi (l)
Patiesībā priecājos, ka nav naida palicis ne pret vienu, tā ir vieglāk :)

Pēdējais Ex D. man iemācīja būt pārliecinošākai, to tiešām esmu iemācījusies un daudz tas man ir devis,tas arī liekas ļoti liels ieguvums :-)

es negribu naidoties ne arvienu, jo nevar jau zināt,varbūt dzīvē vēl būs vajadzīga viņa palīdzība

Paldies nesaku, bet saprotu, ko man katras attiecības ir mācījušas, jo cilvēkus mēs nesatiekam tāpat vien. Viņi ir ar kādu mērķi mūsu dzīvē.

Mūsu izaugsmi un attīstību ļoooti ietekmē sabiedrība un cilvēki mums apkārt. Un tā kā otrās pusītes spēlējušas lielu lomu mūsu dzīvē, pašsaprotami, ka katra esam aizguvušas kaut ko no viņiem. Protams, no katra es esmu kaut ko paņēmusi sev vai mācījusies. Atskatoties atpakaļ, zinu, ka katram man ir par ko pateikt paldies. :-)

Nu tas paldies bija domāts kā iekšējais paldies, kas izpužas kā izpratne par to, kas ir gūts. Nezvanu, lai pateiktu paldies :-D

Piekrītu, ka cilvēki var būt noderīgi, bez tam, zinu, ka mani iekšējs aizvainojums vai dusmas ļoti "saēd", tādēļ iekšēji piedodu visu slikto un analizēju, kas ir gūts. Tādējādi arī psiholoģiski atbrīvojos no vīrieša.

Jā, man arī ir ļoti labas attiecības ar visiem bijušajiem. Pat ja izšķiramies ar kādu kašķi, tad pēc īsa brīža viss jau ir izlabots, neuzskatu ne vienu no mums par vainīgāku pie tā ka jāšķiras, abi esam vienlīdz vainīgi. Un cilvēks jau ir labs, tikai žēl ka nesaskanēja. Vienmēr sazvanamies, apjautājamies kā klājas, problēmās vienmēr palīdzam viens otram, jo tomēr tas man ir tuvs cilvēks, daudz laika pavadīts kopā un kaut kāda veida saikne tāpat pastāv. Es nevarētu ilgi dzīvot ar dusmām iekšā uz kādu cilvēku. Nēēē, kategoriski nē :-|

Būtībā arī mani bijušie man ļoti daudz ko ir devuši. Galvenokārt prātu!

Tikai man šausmīgi sāp sirds, ka viens no bijušajiem, joprojām gribētu būt ar mani. Šad tad parunājamies un saprotu, cik sasodīti labs cilvēks viņš ir, bet ne priekš manis.

Un vēl nesen uzzināju, ka vienam no maniem bijušajiem ir piedzimusi meitiņa, es biju tik stāvā sajūsmā :-D lai gan tā meitene ir nepilngadīga, bet nu tāpat lai viņiem veicas. :-)

Man arī ar gandrīz visiem ir labas attiecības vai neitrālas-nekontaktējamies, bet nebūtu pret, ja kontaktētos, ja būtu iemesls; tikai ar vienu es labprāt nekontaktētos, jo viņš par mani aiz muguras slikti izteicās kopā būšanas laikā. Nevaru konkrēti pateikt, par ko katram pateicos, jo viņi ir bijuši deizgan daudz un diezgan īslaicīgi (runa iet par mēnešiem, ne dienām, bet tomēr - nepieteikams laiks :D). Drīzāk tagad, ar tiem, ar kuriem uzturu draudzīgas attiecības, es novērtēju, cik viņi ir interesantas personības - kā cilvēki. Paldies viņiem par to, ka arī mani viņi uztver tā kā uztver-labi!!! :-P

Esmu gandrīz visiem ex (agrak vai vēlak) sevī pateikusi paldies!
Vienam par to,ka darīja mani stipru! To gan sapratu tikai krietni velāk,jo visu laiku uzskatīju, ka tās attiecības bija visdrausmīgākais murgs,ko vienmēr nožēlošu. Tikai pēc laika atskārtu,ka, ja nebūtu piedzīvojusi visas tās sāpes,tad iespējams manī joprojām dzīvotu tā supernaivā meitene,kas akli ticēja visam un visiem. Labi,ka neesmu tada vairs! :D
Vienam paldies par to,ka nepiedeva dzērumā pateiktus vārdus un izdarītu darbu! Es to pārdzīvoju līdz sirds dziļumiem,jo tiešām nožēloju! Bet viņš nespeja piedot un izšķīrāmies! Kāpēc paldies?! Jo tas iemācīja mani domāt,ko daru un runaju arī dzēruma laikā..un nekad nepiedzerties tā,lai kauns un koma bez maz!
Vienam paldies,par to,ka iemācījos novērtēt un saprast,ka katrs mirklis ir jaizbauda! Saku paldies par godīgumu! Jo,lai gan ilgi nevareju pardzīvot,ka viņš aiziet citas dēļ, viņs to pateica gadīgi un uzreiz(nevis krapa menesiem utt.). Bez tam-paldies,ka viņs aizgāja,jo tas ļāva atvērt durvis un pa tām ienākt manam tagadējajam vīrietim manā dzīvē! :)
Manam tagadējajam vīrietim varu teikt paldies par tik daudz lietām,ka tad jau te visa lapa jasaraksta! :D ļoti novērteju to,ko viņš dara saistība ar attiecībam un pašiem! Novērteju katru labo vārdu un darbu! Noverteju un saku paldies,protams, par atbalstu, rūpem, sapratni, uzticību utt.
Un tā jau ir,ka to īsto paldies(par ko vajag pateikt) jau saprot tikai tad,kad atskatās atpakaļ jau ar citam acīm uz notikušo!

Lasu un atkal pārliecinos, ka neviens cilvēks neienāk mūsu dzīvē tāpat vien. Reizēm gan skaidrojums - kāpēc - nāk vēlāk.

jup - es ar varu saskatit pozitiivo savos bijushajos.
pirmais draugs man bija iists drankjis salauza man sirdi. izkiramies un vinsh jau bija saderinajies pec paris nedelam . taatad - vinsh mani kraapa. nevareju ilgi tam tikt paari, man vnk neaizgaja kapec nevareja uzreiz pateikt ka viss cauri,kapec bija jamoka mani. bet tagad zinu - ka bez shiis pieredzes es nebutu tada kada esmu tagad - nebutu tik pateiciga, prieciga un laimiga shajas attiecibas.

lasot, aizdomājos par saviem bijušajiem...joprojām īsti nesaprotu, par ko varētu būt pateicīga pirmajam, varbūt par to, ka satiko otro un trešo?! :-D
otrais, viņam arī lielais paldies par to, ka iemācīja uztvert man visu vieglāk, bieži vien saprotu, ka mans skatījums uz lietām ir krasi atšķirīgs no pārējiem un man tas patīk un apmierina. viņš, ļāva man mukt un ņēma atpakaļ neko nejautājot, viņš mācēja pacelt mani zvaigznēs, tajā pašā brīdī atgādinot, ka esam uz zemes, joprojām uzklausu viņu un ņemu vērā viņa padomus un novērojumus.
trešais( tagadējais) paldies par to, ka viņš ir! (l)

Man tāpat kā cheeky*, pirmais draugs bija riktīgs dranķis :-D krāpa mani, attiecībās ar mani, paspēja vēl sīci citai pagādāt, bet nu neko - es tam tiku pāri, mācījos no viņa to, kādas neveidot attiecības jebkad nākotnē :-D pašlaik tam puisim jau ir 3 bērni, katrs no savas sievietes, saku paldies, ka es izspruku sveikā cauri :-D

Nākamais - iemācījos to, ka tikko no šķiršanās nevajag mesties jaunās attiecībās, jo agrāk vai vēlāk tās beidzās ar krahu. Sapratu to, ka nevēlos dzīvot kopā ar cilvēku, kuru nemīlu, sāpināju puisi, bet bez šīs pieredzes nebūtu tāda, kāda esmu tgd..

Trešais puisis - man deva vislielāko un noderīgāko pieredzi. Izturējos kā pēdējā mulķe, nenovērtēju Viņu, kaut arīmīlēju..šīs attiecības mums abiem beidzās sāpīgi, sākumā nesarunājāmies, bija naids, bet pēc tam to nokārtojām.. Šīs attiecības mani izaudzināja pilnībā.

Un šim puisim saku milzīgu paldies, jo nebūtu viņa, kas zin vai būtu kopā ar brīnišķīgu cilvēku (l)

man nav taadu bijusho vispaar :D mans tagadeejais draugs ir mana pirmaa ilgstoshaa miilestiiba, bet nez vai peedeejaa :D to es taaa, smeejoties saku, jo neko nevar zinaat ;)

labas tādas pēcattiecību pārdomas...
īsti nezinu vai es savam bijušajam saku paldies, bet vienu zinu-diemžēl viņu vēl tākā bik neesmu aizmirsusi...

varbūt es viņam saku paldies par to, ka viņš man iemācīja mīlēt un lika saprast kā ir tad, kad tu mīli....

vairāk..pat nezinu ko teikt 8-)

Man arī ar visiem bijušajiem ir labas attiecības, esam draugi. Nevaru iedomāties, kā būtu ignorēt kādu, ar ko man kādu laiku ir bijusi kopīga saimniecība vai gulta. Kas par to, ka nebija lemts būt kopā, tas jau viņu nepadara par sliktu cilvēku. Pie tam - kā jau te viena meitene minēja, nevar zināt, kā dzīve iegrozīsies un kādu cilvēku palīdzība mums var izrādīties nepieciešama.
Nesen atcerējos, cik histēriska es biju savās pirmajās attiecībās, kādas greizsirdības scēnas es rīkoju, ārprāts. Ar gadiem esmu iemācījusies neplosīties vīrieša klātbūtnē par tādiem sīkumiem. Tāpat mans privātīpašnieciskums ir krietni mazinājies, nerunājot par to, ka mierīgi uztveru to, ka vīrieši skatās uz citām sievietēm vienalga, cik aizņemti arī būtu. Tas tā vienkārši ir. Par uzticību un krāpšanu - tā ir atsevišķa tēma, par kuru domājot man dažreiz liekas, ka varbūt tomēr labāk ir nezināt to visu, ko šajā sakarā zinu es. No otras puses - man nekad nenāksies vienā brīdī pamosties no savas sapņu pasaules un ar smagu blīkšķi nolaisties uz zemes, kad atklātos patiesība.
Visvairāk esmu ieguvusi no savām tagadējām attiecībām. Katru dienu mācos no viņa un atklāju aizvien jaunas lietas par sevi, uz ko neviens ex nav bijis spējīgs. Saliekot kopā visu, kas bijis, varu teikt, ka visas iepriekšējās attiecības kopā ņemtas man nav devušas tik daudz, cik tagadējās.

Nebija ienācis prātā tas, ka es bijušajam varētu pateikt paldies, jo patiesībā, lai arī attiecības bija ilgas, tās bija ne pārāk labas..
Bet tagad pasēdēju, padomāju un secināju, ka jā, varu pateikt paldies! :)
Viņš tak man ar auto iemācīja braukt un uzskatu, ka labi iemācīja braukt! :)