Paldies meitenes, ceru, ka beidzot tiešām viņu satikšu. Jā, viņš bija ļoti priecīgs, bet arī balsī dzirdēju mazlietiņ satraukumu. Mēs ar viņu runājām krievu valodā, jo viņš nav ne latvietis, ne krievs, bet sarunāties krieviski māk, tad nu viņš man starp teikumiem iestarpināja frāzi - родная моя... Ja Jūs zinātu kā es pēc tam noraudājos par šiem vārdiem. Tādas emocijas sen nebija sakāpušas.
Zakji :D jā, tā biju es. Nepaspēju attapties, lai paspētu pasveicināt, tapēc man tā sanāca tikai pasmaidīt :D es jau domāju, vai sapratīsi vai nē, savādāk divdomīgs brīdis kad brauc meitene garām un smaida virsū :D