Divējāda daba..?

Šitādas problēmas ir daudziem!!!!!
Iespējams, viņš nav no tiem, kam patīk pļāpāt pa telefonu un rakstīt sirdi plosošās sms... bet kad esat kopā Viņš izbauda Tavu klātbūtni un viss ir okey ;-)

Iesaku šo visu pajautāt viņam pašam ;-)

nu es arī negribētu nez cik zvanīties vai ņemties ar sms. besī, kad uzbāžas, jo man bieži ir slinkums un visa tā tehnoloģiju padarīšana aizņem daudz laika. Labāk parunāt dzīvajā.es, piemēram, arī visu dienu nesēžu skaipā, ka tik parunātu. Domāju, ka viņam ir līdzīgi un patiesā daba izpaužas, kad tiekaties dzīvajā.

man ar draugu līdzīgi :-/ nezinu pat ko iesākt.. brīžos jūtos kā sasodīta mīļākā. Mēs izbaudam viens otra klātbūtni, mīlam. Viņš aizbrauc - esam sveši..
varbūt pārspīlēju, bet jūtos jau ta es tik un tā slikti :-/

Varbūt šādiem satraukumiem nemaz nav pamata. Ir cilvēki, kuriem vienkārši principā nepatīk pārmērīga minēto saziņas līdzekļu pārmērīga izmantošana. Protams, šis nav vienīgais variants, bet viens no.
Vai esot kopā ar viņu, viņa izturēšanās un jūtas Tev šķiet īstas? Vai varbūt viņš ir sasodīti labs aktieris. Katrā gadījumā- Tu jau vari viņam pajautāt, kas par lietu. :-)

irreplaceable - nu to visu es saprotu, bet ja 2, 3 dienas VISPĀR nevienu pašu ziņu nav laika atsūtīt - ko ta tad?? :D

un jā - sasodīta mīļākā ir tiešām trāpīgs apzīmējums kā es brīžiem jūtos :D

bet nu jā.. varbūt tiešām tā arī ir kā Jūs sakat, ka viss ir ok un vairāk pēc dzīvās attiexmes jaskatās

es tavā vietā priecātos :-D ,,man pretēji,kaitina pārmērīgās sms un zvani,ka pat uz ateju bez šamā neaiziet :-D

es gan nepriecātos, saprotu meitenes. man, piemēram, saziņa arī nesatiekoties ir vajadzīga. zvani ir katru dienu un jā, tas ir tā, kā priekš manis vajadzīgs :-)

nuu, es nesaceptos uzreiz, jo tiešām ir cilvēki, kuriem besī kontaktēties caur skype vai telefonu.

Es arī piekrītu meitenēm, ka galvenais ir tas, kā viņš pret tevi izturas dzīvē. Priecājies, ka jums nav tā, ka ar sms viņš bārsta cukuru un sola zvaigznes no debesīm nonest, bet dzīvē jums nav par ko runāt un mīļums nekāds. Tā kā katrā ziņā tā ir labāk.
Am, 1-2x sazvanīšanās gan man liekas daudz par retu.. Man normāli liekas, ka reizi dienā sazvanās, vismīļākais laiks man ir vakars, kad var pārrunāt, kas pa dienu noticis. :-)

ja ar tevi nesazinās, tas nozīmē, ka par tevi nedomā. ja cilvēkiem ir saikne, viņi nespēj neiedomāties par otru kaut reizi dienā un neapjautāties, kā iet. nevajag te iepīt raksturu vai noslēgtību otra dabā - tas neattaisno intereses trūkumu.

piekriitu flake komantaaram. nevar domaat par cilveeku un tajaa pashaa laikaa neko nerakstiit un nedot zinju, znachit nedomaa. Juus par naakotnes plaaniem kaadiem esat runaajushi? ja nee, tad vinjam ir vnk vajadziiga gultas biedrene.

Man ir līdzīgi, tikai tas ir tad kad viņš aizbrauc uz sacensībām, nedod ziņu dienām, piemēram pagājušo reizi nedeva ziņu 6 dienas, es arī nerakstu, tagad nezinu ko, jūtas ir, bet laikam distancējos, atgriezās no savām sacensībām un uzrakstija, es negribu atbildēt, vienkārši viņš nesaprot mani, ka man gribas uzmanību, un ne jau ik minūti, stundu, pašai ir ko darīt, bet reizi dienā, saprotu, ka viņš nekāds rakstnieks nav, bet 1x dienā, citādi jūtos aizmirsta. :-/

es ari butu pikta,ja vismaz reizi diena milais zinu nepadotu |-)

ilgi nekomunicējot, gribi vai negribi, zudīs vienotība. mēs neesam telepātiski romānu varoņi, kas saglabā dzirksteli nesatiekoties. reālajā dzīvē komunikācija notur attiecības. galu galā informētība par otru, jušana līdzi viņa gaitām - tas neļauj atsvešināties. ja ir tādas problēmas, par to ir jāizrunājas.