Dusmu pilna vientuļā māmiņa...

 
Reitings 29
Reģ: 20.05.2011

Sveikas. Sākšu ar to, ka man ir 19 gadi. Manam draugam 22. Nesen uzzināju, ka esmu stāvoklī. Esmu jau 8. nedēļā. Man ir draugs, esam kopā aptuveni 3 gadus, arī dzīvojam kopā. Pastāstīju daugam par berniņu, kopīgi izdomājām, ka mazuli nepaturēsim. Tomēr dienu pirms aborta, runāju ar mammu, tanti un visu lēnām pardomāju un izlēmu mazuli paturēt. To pasakot draugam, viņš vienkārši mainījas par visiem 100%. Bija gatavs ar varu aizvilkt uz slimnīcu lai iztaisu abortu. Tad sāka teikt vienkārši briesmīgas lietas - ka gribot šķirties, viņš mani negribot, un lai līdz nakošai nedēļai savācu pekeles un vācoties prom, ka ja bēbīti paturēšu es viņam sabojāšot visu dzīvi. Pirms jau uzzinājām, ka gaidam mazuli viss gāja uz īso. Par mazuli teica, ka viņu negribot, ka es no viņa nekādu atbalstu varu negaidīt. Tad sāka runāt par alimentiem, kas man nemaz nebija ienācis prātā. Teica, ka iedeva man naudu abortam un ar to arī viss beigšoties. Un ka es palikšu resna, neglīta un nekopta, ka mani neviens tadu negribēs un kur nu vēl kopā ar bērnu. Tad kā jau liela daļa vīriešu, teica, ka viņš neesot parliecināts vai tas ir viņa berns. Tagad viņš vienkārši mani ignorē, nekadi apskāvieni, ne bučas, ne jauki vārdi. Viņš staigā apkārt, dara ko grib. Tagad aizbrauca uz citu pilsētu ar draugiem kopā izklaidēties. Vakar biju uz televizoriem, redzēju kā mazajam sitas sirsniņa. Parādiju bildīti ar mūsu mazuli, domāju, ka kaut kas mainīsies. Bet diemžēl bija tas pats ledus aukstais skatiens un nekādas emocijas. Es vienkārsi nekad nesapratisu tos cilvekus kuri nespēj uznemties atbildibu un kā var nemīlēt savu miesu un asinis. Es bērniņu mīlēšu cik vien manos spēkos. Bet kad iedomājos, ka būšu viena un iedomājoties, ka viņš ir tik vienaldzīgs un vēl visi tie pateiktie vārdi. Es vienkārsi nevaru valdīties, es sevī iekšā turu tik daudz naida, es vāros dusmās. Man liekas, ka tulīt eksplodēšu. Ko lai es daru? Kā varu iznīcināt tās dusmas kuras mani no iekšpuses ēd nost??

20.05.2011 22:55 |
 
10 gadi
Reitings 1915
Reģ: 23.04.2011
Lasu un prātoju... Laikam jau ļoti svarīgi, lai ģimene atbalsta.

Izmet no dzīves un prāta to vīrieti, nav jēgas tad ar tādu palikt.

Veiksmi Tev!
21.05.2011 00:11 |
 
Reitings 610
Reģ: 31.07.2010
so.so, no vienas puses piekrītu, bet likums paredz pavisam ko citu un tā kā mazajam nauda būs nepieciešama, lai tik maksā :-P
21.05.2011 00:14 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
taja vecuma vel ir par agru, daudz par agru. piekritu dzekam tada zina, ka tas sabojas dzivi.
ka doma bernu uzturet??
21.05.2011 00:25 |
 
Reitings 29
Reģ: 20.05.2011
Aguce, ar kirurgisko abortu ir liels risks, ka man vispar bernu nevares būt. Ar zālēm man ir daudz par vēlu. Mamma, tante palīdzēs finansiāli un ir jau vēl bērna nauda un alimenti. Nesaku, ka mazulis nāk tieši kā laikā. Plānojusi vispār biju 25, 26 gados.
21.05.2011 00:38 |
 
Reitings 9561
Reģ: 12.04.2009
Žēl, ka tik augsta ir "cena" lai atklātu otra cilvēka patieso seju!
Un te man gribētos piebilst tēmu iepriekš, kurā meitene izmisīgi norāda, ka vīrietis viņu takā vēl nemīl, bet tomēr uzņemas atbildību par bērnu, ir kopā ar viņu, par viņu rūpējas un priecājas, tad jautājums kāda nozīme ir apliecināt mīlestību ja to nespēj pierādīt!
Var jau būt, un visdrīzāk, ka puisis ir izmisumā, jo saskata vairāk negatīvo aspektu nekā pozitīvo, un visticamāk pārējie arī skalo smadzenes, bet izlietu ūdeni nesasmelsi, jūsu attiecības principā ir sabojātas, jo šeit parādījās viņa patiesā "mīlestība" pret tevi, nodevība, jo varu tikai iedomāties, kā jūties Tu, tas ir briesmīgi, ka cilvēks kurš principā var būt ir bijis svarīgākais iegrūž tevi bedrē, un runā tādas lietas! Tas ir pretīgi!

Iesaku varbūt Tev parunāt ar viņa mammu. Viņa viņu audzināja, viņai ir jākaunās!
21.05.2011 00:42 |
 
Reitings 744
Reģ: 29.01.2009
piekrītu Guaranai, varbūt skanēs muļķīgi, bet iespējams, ka vismaz viņa vecāki varētu priecāties par mazbērniņu!
21.05.2011 00:47 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
so.so. arī mana doma bija līdzīgi, es tikai nobijos no uguns šoreiz.
21.05.2011 00:55 |
 
Reitings 399
Reģ: 29.01.2009
nevar viennozīmīgi teikt, ka tajā vecumā ir daudz par agru. fizioloģiski nav par agru. ekonomiskie jautājumi ir cita lieta. un dzīvē zinu piemērus, kad bērns agrā jaunībā NAV parvilcis svītru pārējai dzīvei, mācībām un karjeras izaugsmēm, ja to uzskata par argumentu, ka ir par agru. šādas lietas nevar skatīties vispārīgi un viennozīmīgi.
iesaku autorei laist gar ausi visus šos komentārus par vecumu. tas ir šo komentētāju viedoklis. bet nevar zināt, kā patiesi viņas būtu rīkojušās, ja būtu tādā situācijā kā Tu, pat ja viņas paša domā, ka bērnu nepaturētu vai tml...
ja Tu tā esi izlēmusi - tas ir tikai apsveicami, Tu neesi egoiste, un, ja būsi pietiekami stipra un attapīga, it īpaši, ja Tev IR atbalsts no radiniekiem, paspēsi vēl gan izballēties, gan izmācīties, gan bērnu izaudzināt!
par vīrieti - viņš ir nobijies, egoistisks un tas it kā ir saprotami viņa vecumā. laiks rādīs, vai viņa attieksme mainīsies, tā būs atkarīga tikai no viņa. iesaku lielas cerības nelolot, pievērsties sev un bērniņam.
esi stipra! dusmas ar laiku mazināsies...
21.05.2011 00:56 |
 
Reitings 1
Reģ: 29.01.2009
Viņš visticamāk ir nobijies(pienāks diena,ka viņš nožēlos)bērns nav šķērslis vai traucēklis,lai sasniegtu savus sapņus(dzīves mērķus).Viņš var nebūt vīrietis un neuzņemties atbildību-tā ir viņa izvēle.
Tu sirds dziļumos lieliski apzinies,ka esi stipra un pārvarēsi sāpes.Tevī aug maz brīnumiņš,kurš tevi mīl jau tagad un droši vien ir pateicīgs,ka esi devusi iespēju dzīvot šim eņģelītim un mīlēt tevi.
Dusmas var pārvarēt saprotot un ieviešot mieru sevī.Es tavā vietā visticamāk aizietu no viņa un atstātu vēstuli(kur nebūtu pārmetumi vien kāda rindiņa,kas viņam iekristu sirdī un varbūt kādu dienu viņš atjēgtos,bet tad jau iespējams būtu par vēlu.
Esi stipra,mīli sevi un neļauj pazemot.Tev ir viss ,lai dzīvotu laimīgi arī bez viņa. :)
21.05.2011 00:58 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
Starp citu, jā, vecāki bieži uzņemas atbildību.
Mans bijušais kursabiedrs to,ka viņam ir bērns, uzzināja, kad meitai palika 3 mēneši. Tad bērna māte pēkšņi atmodās un sāka šim draudēt. Protams, 18 gados viņam nebija ne sajēgas, ko darīt. Naids par to,ka viņam nezinot bija izlemts,ka kļūs par tēvu, izraisīja abu ar bērna māti starpā strīdus, un vienīgie,kas brauc tikties ar šo meitenīti, ir puiša vecāki.
21.05.2011 00:59 |
 
Reitings 631
Reģ: 28.12.2010
eh, dusmas nāk par šādiem vīriešiem..
Bet Tev es novēlu, lai Tu būtu brīnišķīga māmiņa. Mana mamma ar mani palika stāvoklī, kad viņai arī bija 19. Varu teikt to, ka ir forši, ka ir jauna mamma. Un es ticu, ka Tavs bērniņš arī novērtēs to, ka Tu viņam būsi jauna un forša mamma, moš pat kopā iesiet uz klubiņiem :D
Un brīnišķīgi ir tas, ka Tevi atbalsta Tava mamma. Kopā jau kaut kā izaudzināsiet bebuku.
Un neņem vēro to, ko tas dumais vīrietis teica, ka būsi neglīta utt. Tieši pretēji - daudziem vīriešiem tieši sievieti stāvoklī uzskata par skaistāko, kas var būt.
Veiksmi Tev. Un labāk mūc prom no tā vīrieša pie vecākiem, kuri Tevi mīl un kuri gatavi palīdzēt.
21.05.2011 01:09 |
 
Reitings 29
Reģ: 20.05.2011
Un kā Jūs domājat, man vajadzētu teikt viņa mātei par bērniņu? Man jau sķiet, ka viņai ir tiesības zināt, kā nekā būs omīte. Kaut arī man viņš saka, ka viņa būšot viņa pusē un domāšot tāpat kā viņs. Bet par to šaubos, jo viņai pagātnē, cik zinu, bija līdzīga situācija kā tagad man. Bet pats viņš teikt nedomā, pēc tam noteikti mani ienīdīs, ja pateikšu.
21.05.2011 01:18 |
 
Reitings 836
Reģ: 27.10.2009
kā sapratu, tad šobrīd viņš jau Tevi ienīst par šo izvēli..nekas nemainīsies, ja pateiksi. un visticamāk viņa būs bērniņa pusē. pieaudzis cilvēks tomēr (atšķirībā no Tava "vīrieša" ) ;)
21.05.2011 01:20 |
 
Reitings 29
Reģ: 20.05.2011
Un paldies Jums visām par jaukajiem vēlējumiem. Tas tiešām palīdz un liek pasmaidīt. Tāds kā stimuls pat varētu teikt. Tiešām prieciņš! :-)
21.05.2011 01:22 |
 
Reitings 744
Reģ: 29.01.2009
es arī domāju, ka tomēr vajag viņiem pateikt! :)
21.05.2011 01:26 |
 
Reitings 9561
Reģ: 12.04.2009
Ikstite18, noteikti saki viņa mammai, satiecieties, izrunājieties.
21.05.2011 01:27 |
 
Reitings 787
Reģ: 11.04.2009
Es tomēr būšu skarba... Nav ko drāzties, ja cilvēks nav spējīgs uzņemties atbildību par sekām. Sekss nav spēlīte bērniem, tā nav izklaide. No seksa rodas bērni un ar seksu jānodarbojas tad, kad tomēr sliktākajā gadījumā ir jābūt gatavam uzņemties atbildību. Tāda ir mana nostāja.
īkstīte18, Tu esi malacis, ka neuztaisīji abortu, ja Tev ir, kas atbalsta, Tu noteikti to nenožēlosi! :-) Novēlu Tev izturību un atrast kolosālu puisi, kurš Tavam bēbim būs labākais tētis. :-)
21.05.2011 01:40 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Zel ,ka tas puisi ta pardomaja-tiesi tad ,kad tev vajadzeja visliekako atbalstu!!
Nekas,labi ,ka tava mammina tev palidzes!Nenokar degunu-gan viss vel bus!Jauna mammina nemaz nav slikti!!!Tikai jaiztur!!!!Varbut tas "lops" vel pardomas!!Jus tacu tomer jau bijat kopa 3gadus....!
21.05.2011 02:13 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es ari par to ,ka pastasti mammai-lai zin ,kads dels...Ja tas notiktu ar manu delu ,un tu butu vina meitene ,es tevi tiesam atbalstitu ,palidzetu...Visa javaino abi (t) !Tagad tas ir fakts-jacinas talak-nav vairs ko spriedelet ,ka butu ,ja butu!!!
Kaut ta mamma saprastu...!!!
21.05.2011 02:25 |
 
Reitings 399
Reģ: 29.01.2009
lauvens, un cik Tev bija gadu, kad 1 x gulēji ar kādu? :-) biji gatava uzņemties atbildību? :-) pēc kara visi gurdi! :-P
21.05.2011 02:26 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (2)