Čau! Zinu, ka vienai daļai no jums noteikti ir apnikusi attiecību tēma. Un tomēr, vēlos pašņukstēt un uzklausīt jūsu viedokli.
Esam kopā ar puisi 2g ar kapeikām, jeb varētu teikt, ka kopā esmu es ar viņu. :/ Pirmais gads, varbūt pusotrs bija ļoti jauks laiks. [Esmu viņa pirmā]tāpēc tādu lietu kā komplimenti saņēmu reti - the same par ziediem u.c.
Mācamies kopā, esmu vienmēr palīdzējusi, dažreiz šķiet, ka esmu bijusi apsēsta ar viņu un palīdzēju it visā - pārbaudes darbos, prezentāciju taisīšanā u.t.t. Par ko tikai tagad atģidos, ka tādu īstu "paldies" nemaz neesmu saņēmusi.
Rīt ir pēdējais zvans. Viņš izvēlējās braukt uz klubu, es iešu ar meičām uz daču ko uzcept. Pēdējā laikā viņš mani izmanto, ne tikai skolas darbos, bet man šķiet arī, ka tikai baudai. Šis vakars ir tiešām brīvs, taču viņš pēdējos mēnešus un šovakar man uzmeta. Viņam ir citas prioritātes - auto, darbi laukos, nu ja paliek laiks, tad man.
Nemāku īsti noformulēt, vnk sāp tas, ka mani vienmēr ir atstājis kā pēdējo, tikai, ja pašam ko vajag, tad atbrauc.
Arī kultūra ir mainījusies. Ja agrāk vienmēr bija noskuvies, pieklājīgs, tad tgd atraugājas un ,piedodiet, pirž.
Vai man pamest viņu? (~pirms 2 mēn bija šķiršanās runa, bet tomēr palikām kopā).
632
