Ģreizsirdība un bailes vienlaikus

339

Reģ: 29.01.2009

Labvakar mīļās Cosmo meitenes :)

Gribu, lai padalās tās, kurām ir tāda pati situācija kā man..Pirm diviem gadiem iepazinos ar puisi, ar kuru tagad esam kopā, viņš tolaik jau gadu nebija kopā ar bijušo(viņa aizgāja pie cita un viņš nepiedeva protams vēlāk kad nāca atpakaļ), bet joprojām bija oficiāli itkā precēti, kopīgs bērns. Ar mani satuvinoties viņš nekavējoties pie pirmās naudiņas iesniedza šķiršanos, ko pats apmaxāja, lai ātrāk viss būtu galā.. itkā viss mums ir labi.. bet kaut kāda daļiņa manis mani tirda tomēr joprojām, ja nu viņš tomēr kkad bērniņa dēļ atgriežas.. ja nu mīl, jo viņa jau aizgāja pie cita.. Sakožot zobus pati uzprasos, lai kontaktējas ar viņu, jo tikai tā varam satikt viņa dēliņu, bet moka bailes un greizsirdība uz to bijušo.. Kāpēc tā, kā ar to cīnīties:(? Padalieties:)

Jauku Jums šo vakaru:)

19.05.2011 22:44 |

pua

305

Reģ: 29.01.2009

man gan nav tāda situācija..
bet vai Tu ar viņu par to esi runājusi un ko viņš pats par to visu saka ? ;)

19.05.2011 23:06 |

NightMare

339

Reģ: 29.01.2009

Jā, vairākkārt esmu aizdomājusies un esam runājuši par to, viņš protams saka un pierāda, ka mīl mani un pagātne viņam ir tikai pagātne, un tākā viņš mīl mani, tik spēcīgi savu bijušo nekad nebija mīlējis. Saprotu, ka nevajag vairs par to runāt, jo vīriešus noteikti atbaida tādas sarunas, bet lai cik liktos varbūt dumji, es par to domāju vēl ar vien un baidos..kkur zemapziņā.

19.05.2011 23:12 |

Villionota

9561

Reģ: 12.04.2009

Atliek tad Tev griezties pie speciālista, kas Tev izskalos smadzenes.
Uzskatu, ka cilvēks nevar pilnvertīgi otru mīlēt, ja viņā rodas šaubas! Vajag mācēt otram ticēt, īpaši ja viņš to tūkstoš reiz pierādījis...

19.05.2011 23:15 |

NightMare

339

Reģ: 29.01.2009

Un es atkal uzskatu, ka šaubas vienmēr kaut drusku ir, vnk lieta ir tajā, ka gribu sadzīvot ar to, ka viņam pirms manis bija gan kāzas, gan bērniņš.. jo man tas viss tikai būs :) Saproti?

19.05.2011 23:19 |

pua

305

Reģ: 29.01.2009

es saprotu to tā, ka viņam ir bijis un, kad Tev (jums) tas būs, tad Tavas sajūtas atšķirsies no viņa ar to, ka Tev tas būs kas iepriekš nepiedzīvots, kas nebijis, bet viņam tas tā nebūs.. nebūs vairs tās sajūtas.. jo kas notiek pirmoreiz tas paliek atmiņā visspilgtāk ;)

19.05.2011 23:32 |

Sunrise

477

Reģ: 29.01.2009

Es saprotu Tevi. Man ir līdzīgi, kaut gan draugs nav bijis precējes un viņam nav bērnu, bet arī jūtos tāpat kā tu. Viņš mani mīl un saka, ka nevieun nav mīlējis tā kā mani, bet tik un tā domāt par to, ka viņš kādreis ir mīlējis kādu citu, ir breismīgi. Pati apzinos ka tas ir slimi, bet neko ar sevi nevaru padarīt. :-/

19.05.2011 23:36 |

NightMare

339

Reģ: 29.01.2009

Pua, Tu mani precīzi saproti, es netieku vaļā no grizsirdības uz to, ka viņai tika dota iespēja pirmoreiz dāvātam viņam bērniņu, būt viņa sievai.. es būšu tādās nozīmīgās lietās otrā..nu kkā tā, saprotu ka tādu situāciju ir ļoooti daudz, un gribu dzirdēt kādu padomu, kā ar to visu sadzīvot;)

19.05.2011 23:37 |

pua

305

Reģ: 29.01.2009

protams, liekas tā pirmā viņam vienmēr paliks svarīga, jo ar viņu pirmo tika izveidota ģimene.. bet katras attiecības ir savādākas un kaut kas jauns un nebijis, nevar salīdzināt ;)

19.05.2011 23:38 |

NightMare

339

Reģ: 29.01.2009

viņš man saka, ka mani mīl nesalīdzināmi vairāk un sajūtas mūsu attiecībās ir neatkārtojamas un mūsu bērniņš viņam būs pat svarīgāks, jo mēs esam tuvāki un mūsu bērniņu uzzaudzināsim kopā. bet mana mode neticēt labiem vārdiem, eh..

19.05.2011 23:41 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

es tevi saprotu, bet tev jātic savam draugam. pilnīgi iespējams, ka viņš apprecējās sasteigti un tagad to tā arī uztver. pēc aplauziena tu viņam esi vēl lielāks risks, tāpēc esi saprotoša un tā vērta :) viņš tevi mīl par spīti tam, ka jau ir vīlies dzīvē un tas ir daudz!

20.05.2011 14:47 |