Neapsveic

Jā, mēs bijām sastrīdējušies un viņš mani nepasveica vārda dienā! Lieki piebilst, ka malziet vēlāk (šis + vēl citi gadījumi) izšķīrāmies!

Nav gadījies, bet brīžiem pat apvainojos uz savām draudzenēm, ir tādas, kuras mēdz neapsveikt, lai gan es vnm apsveicu :-D

nav gadījies un arī dāvanas bijušas jaukas, citādā gadījumā tas būtu ļoti nepatīkami..

Elluxx es neko neteiktu,ja vien iepriekš par to nerunātu,negatavotos utt. Jā un nepiemirst piebilst,piedod dāvana būs vēlāk, bet tā vai nu izgaist, vai ar varu jāizsit (e) (e)

Man šoreiz bija tā, ka varētu neviena draudzene neapsveikt, bet kaut tik mīļotais cilvēks apsveiktu, bet nekā :-/ Jau vairāk kā nedēļa pagājusi, bet es nevaru ar to samierināties, dikti sāpīgi :'-(

He, he, vīriešiem tas laikam normāli - nu tas datums ir pagājis, ko nu vairs, tāpat labāk nebūs :-D :-D :-D

Elluxx, viņš pirmo reizi tā? varbūt kādas naudas problēmas, bet tik un tā nevar būt atruna neapsveikšanai, tās dāvanas nemaz nav vajadzīgas, galvenais, lai no sirds vismaz apsveic ar buču ;-)

Elluxx iesper viņam pa oooooooooo :-D,,es reiz tā apvainojos ka ar viņu nedēļu nerunāju un pēctam vēl dažus mēnešu,tad izspiedu savu dz.d. dāvanu kura jau tākā bija pārvērtusies zsv.dāvana un nākamā dienā izsviedu pašu no savas mājas :-D :-D,'bēe..esmu nenormāli atriebīga,ja mani un manas pūles nenovērtē un neciena (l)

Nē, tās nav naudas problēmas. Viņš tiešām vienkārši aizmirsa, par to esmu 100% pārliecināta. Slikta atmiņa viņam ir.
Tas viss nav tik vienkārši, jo manā dzimšanas dienā sanāca viss tik muļķīgi, ka sastrīdējāmies, jo biju ļoti sāpināta. Viņš attaisnojās ar to, ka tad kad ir dusmas, tad nevar no sirds apsveikt, tāpēc tajā dienā staigājām abi sapūtušies un pat buču no viņa nesaņēmu.
Nākamajā dienā saņēmu lielu rožu pušķi, kā viņš teica – tagad tiešām no sirds. It kā prieks, bet tās sāpes tāpat nepazūd, nu nesanāk man to vienkārši aizmirst, eh.

jā, ir bijis.

zini, laikam ir drošāk atgādināt iepriekš, ka tev tie svētki nāk, jo daudziem vīriešiem tie datumi galvā nepaliek.

Lai kā man tas nepatiktu - turpmāk tā arī darīšu, jo galīgi negribās atkal piedzīvot ko tik sāpīgu (s)

es arī vienreiz tā apvainojos, ka pašai kauns mazliet. Dz.d visi mani apsveica, skolā, mājās, sociālajos tīklos, ar draugu sms sarakstījāmies, sazvanījāmies, jo sarunājām tikties. Un VISAS dienas garumā neviena mīļā vārda vai virtuāla buča. Satiekāmies tas pats. Jau sāka iekšā kremt. Aizbraucu pie viņa uz mājām, ieeju dr.lv,lasu un atbildu uz apsveikumiem, draugs sēž blakus, un arī NEKĀ. Viss, man tāda dusma. Vairāk pat nerunāju.
Sēdēju un sāku filmu skatīties.
Draugs aiziet tēju sev uzvāra, maizītes uztaisa. [ Man pat neko tādu neuztaisīja]
Es jau mūmija. Ne pusplēsta vārda.
Pēc kāda laika draugs ienāca istabā ar piecām MILZĪGĀM SARKANĀM ROZĒM (l) (l) (l) (l) (l)

Dusma pārgāja un braucām uz kafejnīcu iedzert šampi .

Īva*
Tev vismaz labs gala iznākums (l) Bet kā bija - viņš bija piemirsis jeb tāds bija viņa plāns, līdz pat vakaram nelikties ne zinis?

jā ir gadījies ka aizmirst vispār par manu eksistenci šajā dienā.bija diezgan sāpīgi. :-/ :%27-( tāpēc tomēr gribas kaut lai piezvana,mazumiņu arī māku novērtēt. (l)