Man tas liek domāt, ka es neesmu pietiekoši svarīga un nozīmīga. Tāpēc ļoti pārdzīvoju. Vīrieši laikam domā savādāk. Nu ir viņš man aizmāršīgs dikti, bet ja reiz Tu zini, ka tāds esi, tad uzraksti sev uz pieres, lai neaizmirstās. :-D Nekad neesmu prasījusi lielas dāvanas, bet atcerēties un iepriecināt meiteni ar ziediem, nu tas taču ir tik pašsaprotami, pat tad, ja viņā no romantikas ir nulle un citu iepriecināšana viņam dikti grūti nākās. Vienmēr jāsaka ko gribu saņemt, bet man tik ļoti gribās pārsteigumu...nu patīkamu, protams, jo tas nozīmētu, ka par mani tiek domāts, bet ja es pasaku man vajag to un viņš to nopērk, tad ir sajūta, ka tas nav no sirds. :-/ Pati jau vainīga no vienas puses, speciāli neatgādināju, ka dzimšanas diena tuvojās, jo gribēju, lai pats atcerās, nu tak gribēju nozīmīga justies, eh. (s) Un tieši tā kā skābenīte, saka – es vienmēr TĀ cenšos, taisu pārsteigumus un vienmēr sagādāju ko īpašu, kas parāda cik man viņš ir svarīgs...bet nekad neesmu ko tādu saņēmusi pretī. Lai gan viņš jau no sākuma ir teicis, es nekad tāds nebūšu, diemžēl. Bet man kā sievietei to grūti saprast un pieņemt. (t)