pārdomas..

Protams, ka var mīlēt vairākas reizes. Ko ta cilvēkam, kas, piemēram, pirmo savu mīlestību zaudējis (vai miris vai nu kā), iet sēdēt istabā, jo viss cauri mīlas jomā?
Un arī iespējama ir patiesa, ne vienmēr tā ir līdz mūža galam dažādu apstākļu dēļ.
Man nav bijušu ļoti nopietnu attiecību pirms šīm, biju arī ļoti jauna, bet pāris mēnešus ar kādu draudzējos, bija pasakaini randiņi, biju tiešām ļoti pieķērusies. Kad šis cilvēks mani pasūtīja, raudāju 3 dienas :-D Bet salauztu sirdi vislabāk dziedē jauna mīla, tāpēc turpināju dzīvot :-D

Jā, protams, ka var mīlēt vairākkārt! Esmu mīlējusi visus vīriešus, ar kuriem man bija nopietnas attiecības! Jā, varbūt tagad es atskatos un saprotu- labi, ka tā, ka attiecības pajuka, bet tobrīd, vēl, kad biju laimīgi atiecībās, man pret viņiem tiešām bija patiesas jūtas.

Vissāpīgākā šķiršanās man saistās ar pirmo mīlestību. Bijām kopā tikai mēnesi, viņš atgriezās pie bijušās. Gadi 17 man varēja būt. Vēl tagad, kad nejauši viņu kaut kur ieraugu, sirds ietrīcas. Protams, jūtas sen kā zudušas un starp mums nekad nekas vairāk nebūs, bet tāpat- jauki taču :-) Bet vairāk nav attiecību, par kurām es pārdzīvotu. Trīs nopietnās attiecības, kas man bijušas, izbeidzu pirmā.

Blansa-likas,ka raxti mana vieta :D Tikai man sirds netric un nedomaju...Un salidzinosi ar sim attiecibaam,ieprieksejas(ja var saukt par attiecibam) bija sevis meklesana,iedomu piepilde,ha :D
Var miileet,katru savadaak,bet mainoties vecumam,mainas milestibas vertiba un agad es zinu,ka agraak nekadas LOVES nebija :)Simpatijas,juutas kkadas,bet ne m-i-l-e-s-t-i-b-a:)

Jā es ticu patiesai mīlestībai, ticu, ka patreizējās attiecībās tāda ir, no abām pusēm. Man šķiet, ka var mīlēt vairākkārt, tāpat kā Blanša, arī es iepriekšējās attiecībās esmu milējusi. Bet zinu, ka ir cilvēki, kas saka ka mīlējuši vienreiz dzīvē, vai saka, ka nekad nemīlēs nevienu tā kā to pirmo (tas tā piemeram), laikam jau katram pa savam. Atkārtošos, bet tiešām ticu, ka var mīlēt vairākkārt, Tev pašai tam ir jāļaujas :)
Visas šķiršanaš man ir bijušas tādas sāpīgas, nu nepirecīgas un varētu teikt, ka ar sarežģījumiem... bet tā tagad jau ir pagātne.

Patiesa mīlestība ir iespējama! Par to, vai var mīlēt vairākkāt, nemāku spriest, jo mīlestība bijusi tikai viena un ir vēljoprojām. Pārējās bijušas tikai iemīlēšanās. Šķiršanās bijušas 2. Abas bija ļoti sāpīgas, jo iniciatīva bija no otras puses.

..

Man šķiršanās vienmēr ir bijušas sāpīgas, jo katru reizi saprotu, cik ļoti neiespējama man ir tā apziņa, pēc kuras tiecos.. harmonijas, iekšējās saskaņas, miera dvēselē... ar visu to, ko es vēlos, tas ir tik neiedomājami sarežģīti, ka, katru reizi atzīstot, ka nevaru otru darīt laimīgu, man ellīgi sāp. :-|

Vai ir iespējams mīlēt vairākas reizes? Domāju, ka jā, lai gan es uzskatu, ka joprojām neesmu mīlējusi, lai gan, kā jau te Blānša minēja, sirds sitas un iekšā viss mutuļo arī tagad. :-)

Es mīlestību nezinu, jo uzskatu, ka tā veidojas ilgstoši un tas ir kaut kas svēts ar kuru nerotaļājas un nesvaidas apkārt, esmu iemīlējusies, man ir ļoti paticis otrs, taču ne tādā līmenī.

Lasot, ko, jūs, meitenes, rakstāt par mīlestību, es tikko sapratu, ka mīlu savu vīrieti. (l)

Esmu pārliecināta, ka patiesa mīlestība ir iespējama, tāpat kā esmu pārliecināta par to, ka es tādu pašlaik izjūtu:) Un mīlēt vairākkārt noteikti var, jo lielākajai daļai ir vairāk par trim attiecībām dzīvē, un es piemēram uzskatu, ka lai arī aizgāju no sava bijušā puiša, es viņu mīlēju, savādāk, ka tagadējo vīrieti, bet mīlēju, tikai apstākļi mīlestībai neļāva turpināties, un apstāķļi dzīvē ir daudz un dažādi, bet tas nenozīmē, ka nemīlējām..Un par cik man pirmā mīlestība bija iepriekšējās attiecībās, tā arī bija pati sāpīgākā, kad sapratu, ka mīlu un tieku mīlēta, bet abi esam citās domās par nākotni un tagadni..diemžēl..:(

Jā, var mīlēt ne tikai 1x dzīvē. :) Nav visi vienādi jāmīl, tāpēc jau tas ir skaisti. Pirmā mīlestība ir pirmā, otrā jau būs savādāka, bet ir iespējama. ;)

Sāpīgakā šķiršanās man bija tiešām drausmīga. Pazudu no savas dzīves uz gadu vismaz. Vienkārši sadrupu.. Pilnībā biju izmainījusies, ne vairs es, bet kāda nelaimīga dvēsele, bez spēka cīnīties, manā ķermenī. Labi, ka atgriezos, gluži kā tāda otrā atdzimšana. Bet tāpat jau izmaiņas kaut kādas palika. Gan jau ar laiku pazudīs arī tās, cerams. :) Atliek vienīgi strādāt ar sevi.

Nedomāju, ka tie ir pieauguši cilvēki, kas visu laiku šķiras un skraidelē apkārt pie citiem/-ām. Varbūt vecums norāda uz to, ka būtu jābūt pieaugušam jau, bet atliek vien aprunāties ar kādu, kas savos gados vēl nav pieaudzis, un tas viss top skaidrs uzreiz. Protams, nevajag arī sevi mocīt attiecībās, kuras tāpat neizdosies, bet .... ehhh.. :D

Ticu mīlestībai un ticu tam, ka varu mīlēt vairākkārtīgi, neuzskatu, ka cilvēks piedzimis ar spēju mīlēt tikai vienu cilvēku.
Abas manas lielās šķiršanās ir bijušas sāpīgas, jo pašai tās vajadzēja ierosināt - jutos nemīlēta, nenovērtēta, alku pēc mīļuma. Bet pieļauju, ka tas, ko piedzīvoju, nebija tik sāpīgi, kā būtu tad, kad mani pamet cilvēks, kuru mīlu - nespēju iedomāties, kādas tās sajūtas būtu (tfu, tfu, tfu, ceru, ka arī nekad neizjutīšu).