jūsu feili randiņos?

atcerējos man arī viens feils tā var teikt..:D
smuks čalīts no darba uzaicina uz pastaigu,staigājamies runājam,it kā liekas viss ok,bet tā vietā lai vinš man pēc tam uzrakstītu sms ar vārdiem jauks vakars,man patika utt.. viņš uzraksta tā: "Vai zināji,ka Dievs tevi mīl? nevēlies atnākt uz baznīcu svētdien un paklausīties ko mūsu sludinātājs vēsta?" ok,ja butu reala baznīca aizietu,bet izrādās viņš kkādā sektā kur tie vazājas pa ielu..:O
pirmo un pēdējo reizi ar viņu tikos,pilnīgi atstūma tie vārdi..:D

Eju saposusies, skatos, un tas mans bijušais džeks

vaitad tu nezināji kā sauc tavu bijušo džeku?

Dominika - es 12to klasi beidzu 17 gados.. tā kā tas par to 9 vai 10to klasi ir pilnīgi neparedzami...

gan jau šos stāstiņus ieraudzīsim nākošajā Cosmo

Vienreiz sarunāju randiņu disenē ar vienu čali, kas pa tumsu likās normāls. Pienākot randiņam, kas notika pa dienu, ieraudzīju, ka čalis gaismā ir diezgan briesmīgs, tad nu pastaigāju ar viņu kādu stundiņu pieklājības pēc, bet nu speciāli vedu pa tādām ielām, drīzāk nomalēm, kur nevienu pazīstamu nesatikšu. Noveicās un mani neviens neredzēja. :D

vakar izlasiju visu dikusiju, smejos pilnaa riklee :D berni uz manim lielam acim skatijas un smejas lidzi :D

mans mazais feil...
ar draudzenem sarunajam, ka ja shodien kads aicina uz randinu, obligati jaiet, vienalga, kas aicina.. ak es laimigaa, tieshi mani tai dienaa uzzaicinaja uz kino. ar puisi paris reizes bijam sarakstijushies. protams, vinjam nebija ilde. bet nu ok, jaiet. vinsh bija 1 vai 2 gadus vecaks, bet kad ieraudziju, nodomaju OMG vnk kkads onkulis- kozhakaa, tonetam brillem... filma bija galigi garam, izdomajam, ka jaiet prom. taisamies celties un shis man dod roku... es izlikos, ka neredzu un saku meklet kko sominjaa :D protams, draudzenes izruchija :D

ir bijushi visadi mukshanas gadijumi un taa...

aaa... ar manu ex iepazinamies internetaa (klasika :D), sarunajam pirmo randinju Stokman Fazer kafejncaa... biju pirmaa, sezhu gaidu, spaidu telefonu... redzu viens pilnigs pajolinjsh ienak, noperk teju un apsezas netalu no manis... domaas ludzu Dievu, kaut tas nebutu vinjsh :D vinsh ik pa laikam uzmet aci uz mani, pasmaida... domaju, ka atkal man ir ^^paveicies^^ :D vinsh pieceljas... naak tuvaak, smaida..... un aiziet! :D huuuu, tas nebija vinjsh! un tad atnaca manis gaiditais puisis, biju parsmaidijusies, jo vinjsh bija soo cute!!!!! :D

tad ar citu ex, kad pirmo reizi nonacam lidz gultas priekiem, domaju, ka nomirshu..... ieraudziju vinja ^^draudzinju^^, jeb, precizak, ^^DRAUGU^^ un saku domat, OMG kaa to milzeni, lai dabu iekshaa, bet nu atpakalj celja nebija, veiksmigi visu dabujam ieksha un ara ari :D

Atceros, kas gadījās mani draudzenei.

Mās tāds meiteņu bariņš devāmies uz GC atklāšanu, vazājāmies tur pa visiem veičiem, un ka tur notika kā nē, viņai uzmanību pievērsa kaut kāds apsargs, pēc tam kad viņš ar savu skatienu viņu medīja kādu laiku, viņa ar viņu pārmija pāris vārdus, un konstatēja, ka nu galīgi garām. Jāsaka godīgi, nekāds Alens Delons viņš arī nebija, pat ne tuvu.

Nu un mums jau pārējām arī kaut kādu prieciņu vajag, kamēr druška bija wc, mēs tam apsatgam iedevām viņa nr. Neviens jau nedomāja ka kaut kas tāds sāksies... Šis viņai zvanīja nelika mieru, jau bija visu nākotni saplānojis (meitenei tajā laikā varbūt 16 bija), viņa ar viņu vēl kaut kad pieklājības pēc bija izgājusi pastaigāties, un pēc tam ignorēja.

Ko šis izdarīja... Viņš jutās dzīves piekāsts un ar salauztu sirdi, tāpēc izdomāja uzrakstīt avīzē rakstu par šo briesmīgo meitenes rīcību, kas pret viņu ir tik nekaunīgi izturējusies.
Bija tāds laikraksts 5 min., varēja par brīvu sabiedriskajā paņemt, un tur bija publicēts raksts ar vārdu un uzvārdu, cik nekaunīgi meitene viņu izmantojusi, un tad pametusi ar salauztu sirdi, un viss vēl tik salkanā valodā, ka tur tāda mīla un tādas jūtas. OMG.

Tas trakais vēl gribēja ar mums satikties un lūgt lai vedam viņa mīļoto pie prāta, jo kā viņa varēja tik ideālas attiecības izjaukt. (Reāli viņi bija tikušies 1 reizi, to pašu aiz žēluma.)

īsāk sakot, kāds to rakstu bija uzgājis un piekārsi skolā pie ziņojumu dēļa. Meitene uz mums bija apvainojusies kādu laiku, bet tagad tikai pasmejamies par šo...

Satikos ar vienu puisi, jau vairāki randiņi bija, un es vēl aizvien nesapratu vai viņš man patīk. Sēdējām picērijā... un viņš pajautāja ....
Kura pica ir garšīga?
Es - studentu....
Viņš - ar ko viņa ir?
Es- ar cīsiņiem.
Viņš - Nu ja, meitenēm jau tie cīsiņi patīk...

Tajā brīdī, es sapratu, ka viņš man tiešām nepatīk :D

stāsts gan nebūs tieši no manas pieredzes, bet tomēr liekas smieklīgs,vismaz man:D
dzīvojām kojās, istabiņā četras. vienai no mums bija paredzēts randiņš, bija ziema, vēls jau.. šī sataisījās-aiziet. taču mums-palikušajām nebija miera, saģērbāmies dīvainās drēbēs (drīzāk dīvaini viskaut ko sakombinējām, samainījāmies drēbēm,lakatus ap galvām un cepures virsū utml) un pēc laiciņa devāmies izsekot pārīti! ieraudzījām viņus tālāk- mēģinājām kkā izmainīt gaitas, lai tik neatpazīst! bijām līkas no smiekliem!baigi izsekot nesanāca,devāmies atpakaļ, bet kad atgriezās draudzene, nevarējām valdīt smieklus, viņa savukārt neko nesaprata un tik pat kā jau nikna uz mums, jo nestāstījām par savām gaitām!
tas randiņš viņiem arī bija pirmais un pēdējais, jo čalis tiešām bij dīvainis- veda viņu pa kkādām pļavām (vakarā,ziemā, kad viss aizsnidzis un tumšs), lika "ieklausīties klusumā", deklamēja savu dzeju, un galu galā bija uzlicis atgādinājumu, kad viņam jāiet atpakaļ :D:D
un cits randiņš šai pašai draudzenei arī bija nāvīgs-netā iepazīts čalis atnāca ar mugursomu,kura pilna aliņiem, piedāvāja arī viņai.. tā nu viņi (tai pašā ziemā tikai citā vakarā) sēdēja ārā uz soliņa un baudīja viens otra sabiedrību :D

Tas gan nebija randinjsh, bet jau aptuveni 3.tikshanaas reize, kad mans kavalieris nopirdaas. Skalji un 4 reizes!!!! :D

zilbuliite - mēs sarakstijāmies, bet viņam nebija īstais vārds profilā, kaut kāds teiciens ierakstīts. Es arī nepaprasīju vārdu, tas jau bija sen, kādo 15 - 16 gados:D

Karamelle - labs:D:D:D:D

Ar draudzeni un pazīstamiem puišiem tusējāmies pa parku.Tad jau ar tur kaut kādi padsmit gadiņi tik bija.Abām sagribējās atviegloties, aizskrējām uz krūmiem.Tad modē bija kļošas tādas platas.Abas tik sajūsmināti pārrunājām visādus vakara prikolus,par puišiem u.t.t, ka nepamanījām un nočurājām abas divas savas kļošas :D Nu bet tā pamatīgi!Domājām ko nu?Atpakaļ taču neiesim tādas un prom arī nedrīkst mukt :D Uzrullējām abas kājas uz augšu,sanāca baigais rullis,un ķipa pusbikses gatavas! :D
Džeki skatās un saka- priekš' kam jums tās bikses jāuzloka abām divām,modes kliedziens jauns,krūmos izdomājāt? :D

Ilgi nepatusējām jo gribēju ātrāk tikt mājās un fiksi dabūt tās bikses nost,jēziņ :D

Tik forši paklausīties un palasīt. Gribētos atdzīvināt šo diskusiju-super. :)

Naimas stāsts kruts:D

Pirms gada man nāca atklāsme - Ziemā, dodoties uz randiņu, jāņem lidzi salvetes, lai nenobiedētu puisi ar pēkšņu sķidra puņķa izsprāgšanu no deguna smejoties! :D

Devītajā klasē satikos ar vienu puisi. Pirmajā randiņā piedzēros un apvēmos. Ārprāts, tagad, kad atceros, tāds kauns par sevi. Nesaprotu, kur man bija prāts tai laikā. :D

Ha ha, mana šī vakara lasāmviela.
Kādos 14 gados biju savā dzimtajā pilsētā uz Jāņu svinēšanu parkā ar draudzenēm:D Arī tipiskā iepazīšanās tumsiņā, kad īsti neko nevar saprast. Toreiz tas čalis mani veda pastaigāties blakus uz mežu, jo tur klusāks:D:D Nesaprotu, kāpēc man nekad nav bail, bet vajadzētu:D Mežā nekas slikts nenotika :D
Bet tas bija laiks, kad mobilie tikai vēl parādījās un man vēl nebija, tāpēc iedevu čalim savu parastā tel. numuru:D:D Un tad, kad viņš man zvanīja, mamma pacēla, teica, ka mani prasot, es, gudriniece, pacēlu, vnk izlikos, ka nepareizi piezvanīts un noliku, tāpat arī dažas pārējās reizes.
Meitenes, nedodiet nesmukiem džekiem savus parastā tel. numurus:D:D ha ha

Sadedzināju puisim mašīnas benķi ar cigareti. Metu pa logu, bet tas uzkrita man virsū... Tāds kauns. Viņš gan neko neteica, tikai pasmējās, taču līdz nākamajai reizei bija paspējis nomainīt visiem benķiem pārklājus. :D

Ak jel, cik laba diskusija!!! :D

Draugos sāka viens puisis rakstīt. Nu OK, iepazināmies, izrādījās, ka tepat netālu dzīvo. Sarunājām randiņu pie viņa - dzersim tēju. OK, paķēru ciemakukulim augļus un cepumus (PIM'S, ar marmelādi iekšā), viņš mani satika, gājām pie viņa ciemos. Pie durvīm uz paklājiņa omulīgi gulēja bomzis, kuru viņš piecēla un padzina nost, lai tiktu savā dzīvoklī. :D Nu tas tā.
Bet, kad cēlu galdā savu ciemakukuli, viņš paziņoja: "Es tās želejas neēdu!", izknibināja no cepumiem marmelādi ārā un visu pārējo, kas palika pāri, apēda. Es paliku pusvārdā. Tad viņš man ieknieba sānos un uz manu jautājošo skatienu atbildēja: "Es tikai pārbaudu Tavas formas!" Nu mans mērs bija pilns, pats arī bija tizls, pateicu, ka man jāsteidzas un muku prom! Pēc tam draugos labi tālu pasūtīju! :D