Piesprādzēšanās

nelepojos,agrāk sprādzējos,bet tagad kaut kā vairs nē..
manam vīrietim mašīnā jostas ir piesprādzētas un man iesēžoties sanāk ,ka josta ir aiz manis..

citās mašīnās gan sprādzējos vienmēr,kad sēžu priekšā..

jā, es šodien ļoti loģiski rakstu "priekš", "aizmugurā" :D

tā ir ka visu dienu kkas jāraksta :D

Man piesprādzēšanās ir automātiska darbība gan sēžot pie stūres, blakus, gan arī aizmugurē.
Vienmēr aizrādu pārējiem pasažieriem, ja tie nepiesprādzējās.
Savā dzīvē esmu piedzīvojusi gadījumu,kad tuvs draugs aizgāja bojā autoavārijā,jo nebija piesprādzējies. Neko tādu vairs nekad mūžā negribu piedzīvot, tāpēc šajā jautājumā esmu nelokāma.Jostas ir tāpēc lai sprādzētos un tas ir tikai mūsu pašu drošībai

SsN, es ar pirmām kārtām par drošību domāju, bet, ja citi nedomā, tad gan es sāku uztraukties, ka man viņu dēļ būs sods! :D :D :D

Atceros, ka bijām sīki, tad mazais brālis pat visu ceļu uz Rīgu kājās stāvēja! Tagad es pat nevarētu iedomāties, ka mana meita stāvētu starp krēsliem un skatītos!

Bet, kādreiz jau tās mašīnas nebija tik jaudīgas, tāpēc laikam tam nepievērsa tik milzīgu uzmanību! Nezinu!

Sprādzējos vienmēr un vienmēr lieku arī citiem sprādzēties, pati nebraucu, bet tik un tā vienmēr pārliecinos, ka visi ir kārtīgi iesprādzēti... Un tiem, kas saka, ka nav nepieciešamības aizmugurē sēžot sprādzēties, atgādinu, ka smagākas avārijas gadījumā viņu lidojošie ķermeņi var mierīgi noraut galvu priekšā sēdošajiem. Tāpat sekoju līdzi, lai salonā nemētājas liekas mantas, kas varētu pa gaisu lidot utt. Avārijās, tfu, tfu, tfu, iekļuvusi neesmu, bet tā piesardzība laikam kkāds instinkts man. Vienmēr atceros, ka pat tad, ja esi ideāls un uzmanīgs šoferis, tev pretī/blakus braucošie var tādi nebūt...

chocoo, jā svešās mašīnās ir tā, ka aimugurē vispār noslēptas tās jostas, jaunām mašīnām jau sasprādzētas lai nepīkst!

Svešā mašīnā šī iemesla dēļ sanāk arī nepiesprādzēties kādreiz! Jūtos gan neomulīgi, ja vēl autovadītājs tāds, kura braukšanas maniere man ne pārāk patīk! :D

Wiki, es vēl sevi atceros pavisam sīku pa aizmugurējo sēdekli lēkājam. Tagad pilnīgi nereāli liekas :-D
Agrāk daudzām mašīnām aizmugurē nemaz nebija tādas opcijas piesprādzēties un daudzi par to arī nedomāja. Laikam jau tāpēc daudzi aizdomājas tikai par sodiem, nevis par draudiem dzīvībai.

sprādzējos automātiski,arī ja pati braucu,tad pasažieriem lieku piesprādzēties,savādāk nekustu no vietas ;)

SsN, jā, aizmugurē bija riktīga ballīte bērnībā! :D

Kad sēžu pie stūres, sprādzējos vienmēr, arī blakus sēdētāja vietā sēžot, sprādzējos.
Savukārt, kad sēžu aizmugurē, tad reti kad sprādzējos, tapat arī nelieku citiem sprādzēties (vienīgi mazajam brālim, jo viņš citādi ārdās pa visu mašīnu :-D ) Esmu iestāstījusi viņam, ka maziem bērniem obligāti jāsprādzējas aizmugurē, savukārt, pieaugušie drīkst nesprādzēties :-D

apdomājos un sanāk,ka es nesprādzējos tikai sava vīrieša mašīnā,jo tur jostas sasprādzētas uz aizmuguri,lai nekas nepīkst.

citās vienmēr sprādzējos, aizmugurē tad,ja neuzticos šoferim.
starp citu mūs apturēja policija 6dien,bet par jostām neko neteica..

braucot īsus gabalus reti sprādzējos, bet ārpus savas dzīvesvietas robežām gan vienmēr. es sprādzējos arī aizmugurē un jūtos neomulīgi, ja to nevar izdarīt. man vienā brīdī sākās paranoja, jo pirms tam varēju arī mierīgi nesprādzēties sēžot blakus šoferim.

atceros,ka kad biju maza,aizmugurē bieži sēdējām kādi 5-6 cilvēki, 2 pieaugušie un 3 bērni,vienreiz bija kaut kāds trakais brauciens,kad man bija kādi 5 gadi un sēdēja ne tikai aizmugurē 6 cilvēki,bet priekšā pie kājām katram pa bērnam..

un mana paranoja ir saistīta nevis ar šoferi, kuram es blakus sēžu (jo, būšu godīga, man ļoti patīk lidotāju kategorijas braukšanas stils), bet citiem šoferiem, kuri brauc blakus, pretī..

Ilgus gadus no brīža, kad dabūju tiesības, nesprādzējos vispār. Pēc tam iekļuvu avārijā, sasitu galvu toreiz, jo, protams, nebiju piesprādzējusies. Un tagad sprādzējos vienmēr.

Interesanti ,ka virs nemil braukt Latvija un vienmer saka ,ka Latvija visi brauceji ir potencionali pasnavnieki! :-D Vins doma ,ka nekur pasaule tik traki nebrauc!!!Pats ir tiesam labs braucejs-man patika ,ka vins vienreiz teica manam bralim-ta traka brauksana,dzisanas pa Rigas ielam nepierada ,ka esi viriskigs!Ta zimesanas ir nevieta-parsniegt atrumu ,nepiespradzeties utt :-O

Sprādzējos maz zināmu cilvēku mašīnās. Un obligāti ir jāsprādzējas draudzenes tēta mašīnā, arī aizmugurē. Bet tā parasti, kad braucu ar savējiem nesprādzējos.
Man arī ir zināms gadījums, ja cilvēks būtu piesprādzējies, būtu smagāk.

Pie stūres un, sēžot priekšā, sprādzējos vienmēr. ēAizmugur pa retam vai jau pieminētajos tālos braucienos, vai arī, ja braucu ar vienu no draudzenēm, kas vienmēr, arī pati sēžot aizmugurē, liek to darīt visiem blakus esošajiem :)

es vienmēr un automātiski.
dažreiz liekas,ka iekāpju un piesprādzejos ,tad var likties,ka neuzticos,bet man automatiņš ieslēdzās :D

vienmēr un visur, protams, ir izņēmumi, bet cenšos to darīt :-)
pati, kad sēžu pie stūres arī visiem lieku piesprādzēties un tad tikai braucu.