Sveikas!
Laiku pa laikam ieskatos cosmo, ir interesanti palasīt dažādus viedokļus. Domāju arī man ir pienācis laiks uzrakstīt jums. Ļoti gribētos uzzināt, ko jūs domājat par šādu situāciju.
Viss sākās 2008.gada pavasarī, kad mēs kopā ar draudzeni uzjautrinājamies skype, rakstot ārzemniekiem visādas muļķibas. (Toreiz man bija 19 gadi.) Sanāca tā, ka pēc tādas jautrošanās internetā man uzradās čata draudziņš, ar kuru sākām itin bieži sarakstīties. Runājāmies par viskaut ko gan par nopietno, gan par nenopietno. Tā kā esam no dažādām valstīm, tad interesanti bija viss. Pēc kāda laika sākām sarakstīties retāk, kaut kur pēc 8 mēnešiem es uzzināju, ka viņam ir draudzene un tā kā viņš ir no nopietnajiem puišiem :):) ļoooti godīgs (nu tāds man radās priekštats par viņu), tad uzreiz arī sapratu, kādēļ mūsu sarakste piebremzējās. 2009. gada rudenī viņš aizgāja dienēt uz gadu. Pirms aizejot mēs pirmo reizi sazvanījāmies pa skype- tā viņš atvadījās. 2010.gada rudenī sagadīšanās pēc es atradu viņa profilu internetā (kaut kas līdzīgs mūsu draugiem.lv), ļoooti ilgi domāju rakstīt vai nerakstīt, bet, protams, ka tomēr uzrakstīju:D Tajā pašā dienā viņš man atbildēja, tik priecīgs un laimīgs, ka es viņam uzrakstīju:D Izrādījās, ka tur, armijā, viņš caur telefonu sēdēja internetā. Sākās atkal intensīva sarakste. Mums abiem bija ļooti daudz jautājumu, jo kopš iepriekšējās reizes taču bija pagājis gandrīz gads... Tik forši bija! Un tad es kādu dienu iečekoju viņa albumu un ieraudzīju meiteni... Jā, tā bija viņa draudzene! Kaut kā biju galīgi piemirsusi, ka viņam taču ir draudzene! Nezinu pat kādēļ, bet nedaudz saskumu, patīkami nebija:/ Jau kādā 2. vai 3. sarakstes dienā viņš man pajautāja, vai es esmu attiecībās?
Nepagāja ne mēnesis, kā kādu dienu es ieejot skype redzu, ka viņš man ir uzrakstījis, ka ir atgriezies mājās no dienēšanas.:) Kādu nedēļu tikpat kā nesarakstījāmies, tas bija tādēļ, ka viņš skaidrojās ar savu draudzeni. Es pati ar nerakstīju. Galu galā viņš izšķīrās ar to meiteni. Cik nu zinu, tad tā meitene salaida ar citu, kamēr viņš bija armijā. Mums atkal sākās intensīvā sarakste un tad 4h ilga saruna un vēl 6h, un tad vēl pēc pāris dienām mēs ar īsiem pārtraukumiem visu dienu norunājām pa skype. Vēl pēc mēneša iegādājāmies webkameras, lai ne tikai dzirdētu viens otru, bet arī redzētu:D Jaunajā gadā izdomāju uztaisīt viņam pārsteigumu- aizsūtīt paciņu, arī viņš izdomāja uztaisīt pārsteigumu- atsūtīja man davaniņas uz Jauno gadu un Ziemassvētkiem:)
Tā nu mēs runājamies pa skype jau 6 mēnešu, katru dienu vismaz 2 h noteikti... Mums kopā ir tik jautri un labi! Ja vien ne attālums, mūs šķir gandrīz 1000km. Jau vairākus mēnešu plānojam, ka vasarā viņš atbrauks, bet sanāca tā, ka viņu no darba nelaiž. Tādēļ braukšu es, jau pēc mēneša būšu tur! Ārprāc, meitenes, man bail!!! Nezinu vai rīkojos pareizi, ka braukšu, jo tā vēl vairāk visu sarežģīšu... Bet tik ļoti gribas ieraudzīt viņu dzīvē... Meitenes, ko jūs par visu šo domājat, varbūt kādai ir gadījies , kas līdzīgs. Sakiet visu, kas nāk prātā. Interesanti būs palasīt, kā tas izskatās no malas. Aaaa un vēl par to viņa bijušo, visu šo laiku viņa mēģina atgūt viņu, raksta, zvana, kādas 2 nedēļas atpakaļ zvanīja pat manā klātbūtnē (mēs sarunājamies pa skype) un viņš viņai skaidri un gaiši pateica: "Nē! Viss ir beidzies!" Nu tas tā, manam prieciņam- pastāstīju:):):) Redziet es priecājos, bet kādēļ, viņš taču ir tik tālu...
4
