Mums ik pa brīdim uz darbu nāk tāda pavecāka kundzīte, kas meklē savu mazdēlu un katru reizi viņai cita problēma.
1. reizē viņai vajadzēja mazdēlam atdot zeķes, jo viņš bez tām aizgājis un esot šiet students.
2. reizē redz jau te strādājot un esot bijis kaut kur sasists vai kas tur.
3. reizē jau esot beigts un šodien redz pie mums apsardzē strādājot.
Sieviete garīgi slima, bet ko man darīt tādā situācijā - viņa man saka - dodiet telefonu - zvanīšu uz policiju. Es viņai saku, ja būtu miris, tad viņai zvanītu utt. Nu kā lai no tāda tiek vaļā. Parasti viņa aiziet tikai tad, ja man uzrodas daudz klientu utt.
Vienu reizi viņa stundu norunāja. Šodien atkal bija ienākusi. Man galvenais sēž blakus apkopēja un klausās un tik jā jā, bet tur aiz stūra strādā apsardze - varbūt tur viņš strādā un tik pamudina viņu uz sarunu. Es šai mēginu pateikt, ka viņa nav īsti vesela un lai nemaz necenšas :-|
Nu traki tādam cilvēkas, dzīvo kaut kādā savā iedomu pasaulē un redz, ka mazdēlam kaut kas noticis. Es jau nezinu, varbūt, kad bija jauns, tad kas noticis vai nomiris, bet nu traki..