Celt sievietes pašapziņu!

1063

Reģ: 29.01.2009

Kā lai ceļ savu pašapziņu? Esmu kautrīga meitene un nedroša. Vienmēr kad kautkur publiski jāuzstājās, labāk būtu ielīst kādā stūrī un nevienam nerādīties. Vienmēr jebkurās dzīves situācijās, kad ir uztraukums trīc rokas, kājas, raustās valoda. Saprotu, ka tālu tiks tikai tie, kas ir droši un atvērti cilvēki. Apbrīnoju tos, kuri var piedalīties realitātes šovos kā piemēram /Iepirkšanās rokenrols/ , /Ievas pārvērtības/ utt.,es tā nekad nevarētu. Tuvojas eksāmeni un jau tagad sirds trīc kā negudra un pirmais, ko iedomājos vel neatverot acis ir tieši eksāmeni. Rakstīšana būtu vēl ok, bet runāšana. Izmēģinājumos jau viss jūk no uztraukuma un valoda raustas, un ta skolotāja tik domīgi skatās uz mani,ka itkā man vajadzētu nervus paārstēt. :D Bet varbūt,ka tā arī ir?! Man ir ļoti zema pašapziņa, itkā cenšos būt draudzīga un atvērta un daudzi to pat nepamana, bet pati zinu,ka ir. Kā to mainīt? Man škiet,ka nekad nepienāks diena,kad varētu iet augsti paceltu galvu, nedomājot par to,ko tagad tas,tas vai varbūt tas cilvēks padomās par mani. Vienmēr liekas,ka visi uz mani skatās (nē,neesmu briesmīga :D ) un aprunā. Iedomas? Nezinu!

15.05.2011 12:00 |

diamond_butterfly

1063

Reģ: 29.01.2009

Neviena negrib parunāties. :-/

15.05.2011 12:27 |

Villionota

9561

Reģ: 12.04.2009

Nevaru lepoties ar augstu pašapziņu un vienmēr to esmu saskatījusi kā mīnusu, taču šad tad man kaut kas atnāk vaļā un viss notiek.
Darbs protams ir palīdzējis justies drošākai, atraisīties, uzņemties iniciatīvu, bet diemžēl ir cilvēki kas to nomāc, un varbūt tas ir kaut kādā ziņā slikti, bet varbūt labi jo tad turos savas kompetences rāmjos, pretējā gadījumā ir grūti ja citi uzskata, ka zini visu un pie tevis var griezties katrā jautājumā.
Noteikti pašapziņu ceļ rūpes par sevi, gan garīgas, gan fiziskas.

15.05.2011 12:35 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

Man atkal ar pašapziņu tfu, tfu, tfu, bet es tā iedomājos, visi taču esam cilvēki, ko, tev kāds galvu nokodīs, ja tu viņam nepatiksi, vai pateiksi ne tā, par ko tad būtu jāuztraucās? :-)
No kā tu baidies?

15.05.2011 12:41 |

diamond_butterfly

1063

Reģ: 29.01.2009

Becky, tā vienkārši ir, lai kā es sevi domās mierinātu.

15.05.2011 12:45 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

Konča, es tev saku, padomā, kas notiks vissliktākajā gadījumā, tev nokodīs galvu? Protams, ka nē, tātad arī uztraukumam nav pamata! 8-)

15.05.2011 12:46 |

nicco

579

Reģ: 09.04.2011

Mani arī moka šī pati problēma, bet es ar to cīnos pamazām. ;-)

Sliktākais , kas var notikt? - Atstumšana un izsmiešana. Un reizēm ar to ir pietiekami, lai ierautos stūrī ar asti starp kājām.

15.05.2011 12:52 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

Nicco, nu ja tā domā, tad noteikti tā arī notiks! Nezinu, mans stulbās blondīnes smaids kaut kā paņem vienmēr. Ja es par kaut ko jūtos nedaudz nepārliecināta, tad es smaidu un daru, kas jādara, cilvēki parasti saka, ka esmu ļoti par sevi pārliecināta, kaut varbūt brīžiem es tāda ļoti - ļoti nejūtos!

15.05.2011 12:59 |

nicco

579

Reģ: 09.04.2011

Es cenšos izmest kādu itkā neveiklu joku no blondā gala, kaut arī neesmu blondīne, lai būtu brīvāka sajūta.Tas iedarbojās. Kaut cik ar sevi esmu tikusi galā, bet mana lielākā problēma ir tāda, ka daudziem rodas priekšstats,ka es esmu ļoti iedomīga. Un es nevaru saprast, kas manī ir tāds,kas rada tādu viedokli.

Konča, nav tādas receptes, kuru tev iedos, un tad tu būsi "izārstēta". Līdz tam ir jānobriest. Kad būsi nonākusi zemākajā punktā, kad tev pieriebsies šī brīža situācija, lūk, tad kaut kas sāks notikt. Vismaz man tā bija.

15.05.2011 13:12 |

Kristiana1

Reģ: 24.04.2011

Saprotu.
Becky,tas nav tik viegli,taa panjemt un ne par ko neuztraukties,tie kam ar pashapzinju viss ir labi,to vienkaarshi nesaprot,piedod,bet taa ir.

Koncha,pat nezinu ko lai tev iesaku. Jo pati nemaaku ar to ciiniities :(

15.05.2011 13:23 |

becky

10475

Reģ: 01.08.2010

Loveofmylife, es droši vien tev pirkritīšu,beet tāpat tas uztraukums rada uztraukumu un sanāk apburtais loks diemžēl!
A, un pat to atstumšanu, parasti arī atstumj tieši tos,kas ieraujas kaktā, bet tie tak ir ierāvušies, jo baidās, ka viņus atstums!

15.05.2011 13:30 |

Villionota

9561

Reģ: 12.04.2009

Īstenībā ja cilvēks runā par ko tādu kur viņš uzskata sevi par profesionāli, ekspertu tad pašapziņas trūkums pazūd.
Bet ja runā par lietām kurām neesi pārliecināta, trūkst informācijas, neiet arī īpaši pie sirds tad ar pašapziņu ir kā ir...
Es protams apbrīnoju cilvēkus kas māk spēlēt teātri, bet tādi ir maz, ļooti maz.
Tev tādai noteikti nav jābūt!

15.05.2011 13:32 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

Man agrāk bija ļooooti zema pašapziņa. Bet ar gadiem man tā aug.
Nevajag sevi salīdzināt ar sevi, mēģināt līdzināties kādam, censties izpatikt. Tā tikai zaudē savu individualitāti. Tu taču esi īpaša :)
Nesen lasīju vienu Osho grāmatu, man patika, kā viņš uzrakstīja - ka viss, ko par Tevi runā un domā cilvēki, ir viņu pašu interpretācija par Tevi, tas ir viņu viedoklis, kas raksturo VIŅUS. Ja viņi domā sliktu par Tevi, tātad tas attiecās uz viņu personību, Tevi tas nekādi neietekmē, jo tikai Tu pati zini, kāda Tu esi.

15.05.2011 13:50 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

* salīdzināt ar citiem, nevis sevi

15.05.2011 13:51 |

nicco

579

Reģ: 09.04.2011

berijs:

Kā tu nonāci līdz tam,ka atguvi pašapziņu? ;-)

15.05.2011 14:25 |

LACE

2056

Reģ: 31.07.2010

Man ir vienkārši problēma ar uzstāšanos, nu kaut vai visa kursa priekšā, kur 80 cilvēki. Izeju priekšā sāku kko teikt, balss jau trīc, liekas, ka elpa trūkst un nevaru parunāt. Nu labi saptrotu ka lielai daļai ir tāds uztraukums, bet kkā to vismaz viņu balsīs nevar dzirdēt. Un uzzināju, ka jau no pašas bērnības nekad negribēju piedalīties kkados konkursos un vakarā mammai raudāju ar trīcošām rokām teicu, ka negribu uzstāties :-D ai vnk sākas šīs referātu aizstāvēšanas un es vnk negribu neko aizstāvēt.

15.05.2011 14:26 |

maza

2170

Reģ: 29.01.2009

Esmu sapratusi, ka augsta pašapziņa ( nejaukt ar iedomību ) ir ļoti smags un pamatīgs darbs. Tās ir pasakas, ka pietiek ar pāris vīriešu komplimentiem, lai tagad būtu sajūta, ka esi labākā. Ja pašapziņu ar vārdiem būtu tik viegli ietekmēt, tad principā pāris negatīviem vārdiem vajadzētu nolīdzināt zemāk par zāli.
Manuprāt, pašapziņa ir spēja apzināties sevi, savus plusus, spējas un citas labas īpašības, maksimāli neietekmējoties no apkārtējo vārdiem/rīcības. Diemžēl, kā to iegūt, nemācēšu ieteikt, jo to vēl tikai pati mācos.

15.05.2011 14:33 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

Nicco, patiesībā neko konkrētu nedarīju, tā apziņa pati atnāca. Man vienkārši apnika būt "pelītei - pīkstītei", kas baidās izteikt savu viedokli, vienmēr šaustīju sevi, nu, kāpēc es tāda bailīga, un tad sapratu - bet man taču neviens tādai neliek būt! kā arī - nekas taču nenotiks, ja es pateikšu, ko domāju, ģērbšos un izturēšos kā gribu...
Ja ir bail runāt, tad jārunā vienalga! pirmās reizes jau ir tā - bāc, visi uz mani skatās... bet pēc tam ir tā - super, visi uz mani skatās, es varu parādīt, ka man IR ko teikt!
ar to kautrību agrāk radīju iedomīgas/dusmīgas/bēdīgas meitenes iespaidu - man tā daudzi teikuši. Protams, ka, ja Tu kautrējies, tad pats automātiski noslēdzies. Bet var taču būt kautrīgs un atvērts vienlaikus. Tagad esmu ieguvusi vairāk paziņu, nekā agrāk visu gadu laikā. Nevajag sēdēt un gaidīt, kad kāds nāks klāt, paprasi kaut vai kursabiedram kaut ko neitrālu par lekcijām, dajebko, smaidi un runā, kaut vai vaidziņi sārti :)
zinu vienu meiteni - super cilvēks, liekas, nav problēmu iepazīties ar nevienu cilvēku, bet viņa vienalga bieži sarkst un pati par to pasmejas - vai, es atkal nosarku :D

15.05.2011 14:38 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

Magdalēna, piekrītu par tiem komplimentiem, man nekad nav trūkusi vīriešu uzmanība, komplimentus bieži izteica, bet redz, ka tas man neko pašapziņai nedeva pilnībā!
Pašapziņa rodas tikai tad, kad es pati sev sāku patikt par to, ka esmu unikāla, vienīgā tāda.

15.05.2011 14:40 |

seerskaabe

2087

Reģ: 29.01.2009

Berij, tiešām katra no mums ir unikāla? Un vai šī apziņa vispār ir nepieciešama pašapziņa?

15.05.2011 19:17 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

Zaļa, nu, ja mēs cenšamies kādu atdarināt un izpatikt, tad nē, neesam. Mūsu īstā būtība ir unikāla, un, ja cilvēks to atrod un iemīl, tad izpaliek tādas lietas kā salīdzināšana, bailes no citu viedokļiem, nedrošība utml.

15.05.2011 19:22 |