dusma, F* off!

Man tādos gadījumos palīdz fiziskās aktivitātes - parasti tīru māju vai ravēju dāru ļoti enerģiskā veidā :D

tb, dārzu

Kā Tu gribētu savas dusmas izpaust?

es taa arii vinjas izpauzhu - vnk kluseejot un ciinoties ar sevi. kliegshana uz otru neliidz, jo katram sava taisniiba.

Man palīdz:
1. Skaļa mūzika
2. Fiziskas aktivitātes, piemēram, boksa maisa sišana
3. Aiziešana uz mežu un izbļaustīšanās

Ahh,man atkal ir tā,ka es turu,turu sevī,un kad laižu ārā tad to cilvēku nolieku līdz ar zemi un pēc tam pati nožēloju,jo sarunāju lietas,kuras būtu jānoklusē.

Un man viņas tik ātri pāriet,bet es jau esmu savā dusmu mākonī aizskārusi otru ,un tad ir otrs apvainojies un pamatoti jau (s)

Noskaties filmu "The Secret", varbūt liks par kaut ko aizdomāties dzīvē! :-)

Jums te tieshaam patiik taa filma?? Shokeejos drusku... ;-)

Es noskatijos jau sen to filmu ,un pie beigām aizmigu.Bet neticu,ka beigās bija kas TĀDS ,jo visu filmu skatijos un nesapratu,par ko tāda sajūsma. Viss jau sen zināms. Un ar domām vien ir par maz.

Tā filma/grāmata tomēr nav atbilde visām dzīves situācijām..

man viena meitene ir ieteikusi izkliegties no visas sirds un dveeseles, pofig, ka kaiminji saskries, bet izbljaujies vai iesleedz muuziku,kas patiik un kaartiigi izaardies, leekaa utt... :D neesmu meeginaajusi, bet laikam arii jaamaacaas laist valjaa...man ir cita galeejiiba, ka es kluseeju taapeec, ka ja atvershu muti, varu par daudz sarunaat, ko peec tam varu nozeelot (t) pienjemsim, man tagad ir besis, konkreets pietam, nezinu kur likties, maneejais staigaa man no pakaljas un prasa,kas man ir, bet negribu neko teikt, vnk kluseeju un taa arii pateicu vinjam, ja atvershu muti, sarunaashu par daudz.

es iedomājos, kā izskatītos dusmās lakoti nagi :D :D

Oi, man atkal pat drusku pietrūkst tās pūšanās :D Esmu ļoti diplomātiska, un vienmēr visās situācijās cenšos izprast arī otra cilvēka argumentus, viedokli, uzskatus.. Un visi strīdi tiek ātri vien aizmirsti, jo neesmu ļaunatminīga :)
Varbūt pacenties lietām pieiet arī no cita skatupunkta, lai līdz tam pūpēža stāvoklim nemaz nebūtu jānonāk :D :)

Ar ģimenes locekļiem izbļaustos :D Jo esmu sapratusi, ka, ja to paturu "iekšā", tad vienā brīdī tas viss nāk uz āru un bieži vien ne uz tiem cilvēkiem, kas pie tā vainīgi.
Bet ar draugiem vnk klusēju un neko nesaku. Un viņi jau ļoti labi zin, ka jāļauj man pašai "vārīties" pie sevis un pēc dažām minūtēm, stundām vai dienām, viss būs ok :)
Nu jā, un bieži, ja esmu dusmīgi, braucu ar mašīnu (jā, zinu, ka it kā nevajadzētu). Bet tas mani ļoti ātri kaut kā nomierina tādās situācijās. Domāju pa ceļu un visas domas sakārtojas normāli pa plauktiņiem.

hmm.. veel kaads komentaars?

man labaak ''patiik'' otru tiranizeet ar klusumu, jo negribu kligt uz otru. un ar vnk izrunaashanos neko nevar panaakt. its my way or highway.. ja man buutu 5, sistu ar kaaju pret zemi :D

Niknumu, dusmas un negatīvismu NEDRĪKST turēt sevī - tas parasti beidzas ar smagām slimībām. Jo niknums nekur nepazūd (enerģijas nezūdamības likums) un ļoti bieži transformējas dažādās slimībās un kaitēs. Protams tas nenotiek uzreiz..var paiet pat vairāki gadi...Iesaku palasīt Valērija Siņņeļņikova grāmatas - daudz kas taps skaidrs :) Ne jau visi izlādējas kliedzot vai kaut ko fiziski darot, Tev ir jaatrod pašai savs veids kā izlādēties...