Ko Jūs uzskatāt par sava vīrieša privāto dzīvi, kurā nejaucaties? Piemēram, draugiem.lv, telefons, darbs, kaut kādi veču "alus vakari" ar hokeju, futbolu u.tml.
It kā man nav problēmu dot savam vīrietim brīvību, bet pēdējā laikā viņš ļoti liek manīt uz savu "privāto dzīvi". Agrāk tā nebija, vismaz ne tik ļoti uzspiesti no viņa puses, bet pēkšņi viņš nomaina paroles visur, sāk dzēst telefonā visu. Nebija problēmu, ka mēs zinājām paroles vai ko citu, kaut kā 3 gadu laikā dzīvojot kopā tas bija tā iegājies, ka nemaz nevajadzēja iet kaut kādos epastos, draugos, telefonos, plānotājos vai ko tml., vienkārši... tagad viņš uzskata, ka es pārāk daudz gribu zināt. Bet NEKAD ar to viņam nebija problēmu, ka es jautāju, kas ar viņu notiek, ko viņš dara un darīs, jo mēs taču dzīvojam kopā un es ar viņu rēķinos. Viņš man stāstīja visu, uzticēja, sūdzējās/stāstīja par darbu, par skolu utt., nebija nekādu noslēpumu. Bet tagad viņš speciāli visu dzēš, neko nerāda, neko nestāsta, lai pēkšņi mani pārmācītu. Kā lai tagad uz sitiena uzticas? Protams, ka man liekas, ka tur kaut kas nav tīrs, bet viņš tik pārmet, ka esmu pārāk ziņkārīga. Bet es tāda esmu, un ir TIK grūti...
Bet strīdos vaino tikai mani. Es jau pēdējā laikā arī sāku sevi vainot, jo liekas, ka par daudz prasu... Bet no otras puses, viņš taču bija pieradis, zināja, kāda esmu un tā. Jātiek pašai galā, bet, kā jau daudzas šeit, vēlējos izkratīt to ārā. Varbūt mani nolamāsiet, varbūt atbalstīsiet, domāju, ka palīdzēs jebkas.