es laikam šajā ziņā esmu vecmodīga :-D tāpēc man gribas precēties,bērnus arī kaut kad, bet ne tuvākajos gados,jo man gribas vēl padzīvot sev :-)
laikam man tā ģimeniskā domāšana iestājusies tāpēc,ka man vecāks draugs un tāpēc,ka man nav tās ģimenes sajūtas nekad bijušas,gribās,lai man būtu ģimene ar ko kopā svinēt svētkus,kam justies mīļa utt..
jo man tas ir tāds "caurums" sirdī, piemēram,mana mamma aizbrauca uz mēnesi prom,pieteicos aizvest uz lidostu,atteica,pieteicos aizbraukt atvadīties,atteica (t)
tad vakar no rīta tikai nobļāvās-čau un māsai zvanīja no lidostas,lai pateiktu,ka mīl viņu..
un tā kā man nav īsti bijis arī tētis,tad man laikam tas trūkst un gribās to kompensēt :-/
bet būs jau labi (l)